Turaidas gravas un alas

Ieteicamais laiks

Aprīlis – oktobris. Īpaši ieteicams ievu ziedēšanas, krāsaino rudens lapu laikā un skaistās ziemas dienās, kad nav daudz sniega, kas netraucē iešanu pa takām. Piemērots ir arī agrs pavasaris, kad koku un krūmu lapotne neaizsedz skatus uz senleju.

Maršruta gaita

Gūtmaņalas apmeklētāju centrs – Vikmestes ieleja – Taurētāju un Rata kalns – Kārļa kalns –Turaida – Turaidas muzejrezervāts – Dainu kalns – kāpnes, kas ved no Daina kalna lejup līdz Gaujai – Turaidas iela (Igauņu grava) – Gūtmaņalas apmeklētāju centrs.

Garums

~ 6 km

Ilgums

Puses dienas vai 1 dienas maršruts.

Grūtības pakāpe

Vidējas grūtības. Atsevišķi posmi – Gaujas senlejas krasti, Vikmestes ieleja – var būt grūtāk pārvarami to stāvuma dēļ.

Ceļa segums

Asfalta segums (Turaidā), meža ceļi vai ceļš ar grants segumu, takas, koka kāpnes senlejas un tās pieteku krastu nogāzēs.

Sākums/beigu punkts

Autostāvvieta pie Gūtmaņalas apmeklētāju centra. 24.84699, 57.17633

Marķējums

Dabā maršruts nav marķēts.

Attālums no Rīgas

55 km

Loģistika un sabiedriskais transports

Līdz Siguldai var nokļūt ar vilcienu, kas posmā Rīga–Sigulda kursē 8–9 reizes dienā, un tālāk līdz Turaidai ar pilsētas autobusu – Krimuldas vai Inciema autobusi, pietura “Turaida”, elektromobili vai kājām (5 km).

Der zināt! 

Maršruta veikšanai nepieciešami piemēroti apvidus apavi un Turaidas apvidus karte. Koka kāpnes mitrā laikā var būt slidenas. Ieeja Turaidas muzejrezervātā ir par maksu. Katrs pats ir atbildīgs par drošību maršruta veikšanas laikā. Glābšanas dienesti: 112.

Iesakām!

Šo var apvienot ar Siguldas vai Krimuldas apskates maršrutu vai kādu no to daļām.

1. Apmeklētāju centrs pie Gūtmaņalas 24.84699, 57.17633

2. Tautas parks

Labiekārtota teritorija Gaujas senlejas labā pamatkrasta nogāzē, kur atrodas vairāki populāri tūrisma objekti – Gūtmaņala, Viktora ala un Mazā ala. Kādreizējās Gaujas vecupes vietā izveidots uzpludināts dīķis. Tā krastā Gaujas senlejas nogāzē redzami nelieli smilšakmens atsegumi.

Pievērs uzmanību!

Parka koki ir noauguši ar bagātīgu sūnu un ķērpju “paklāju”. Šeit var iemācīties iepazīt biežāk sastopamās ķērpju sugas. Pavasaros apkaimē bagātīgi zied zilās vizbulītes, baltie un dzeltenie vizbuļi, pavasara mazpurenīte un citi pavasara augi.

3. Gūtmaņala 24.84259, 57.17609

Vairāk nekā gadsimta garumā Gūtmaņala ir populārs apskates un tūrisma objekts. Tā ir platākā (12 m), augstākā (līdz 10 m) un apjoma ziņā – viena no varenākajām Latvijas alām. Gūtmaņalu gan drīzāk var dēvēt par alveidīgu nišu, jo tās garums pretstatā pārējiem izmēriem ir tikai 18,8 m. Ala ir ne tikai interesants ģeoloģisks piemineklis, bet arī nozīmīga kultūrvēsturiska un nostāstiem (populārākais par Turaidas Rozi) apvīta vieta. Tās līdz galam nenovērtēta vēsturiskā vērtība ir senie uzraksti uz alas sienām un griestiem, no kuriem vecākie saglabājušies no 17. gs. beigām. No alas iztek avots, kas turpina to veidot arī mūsdienās.

Pievērs uzmanību!

Gūtmaņalā ar smilšakmens atsegumu saistītas dažādas augu un dzīvnieku sugas. Melnais “apsūbējums” ir ķērpis – melnā cistokoleja. Uz atseguma aug saldsaknītes (paparde), trauslā pūslīšpaparde un tādas sūnas kā mēlītes vijzobe un parastā konusgalvīte (tuvāk ūdeņiem). Nelielos iedobumos ligzdu iekārto paceplītis.

4. Viktora ala 24.84256, 57.17602

Atrodas blakus Gūtmaņalai. Alas garums ir 5,9 m, platums 6,8 m, augstums pie ieejas 4,8 m.

5. Mazā ala 24.84126, 57.17502

Alas garums ir 14 m, augstums pie ieejas – 3,6 m. No tās izplūst spēcīgs kāpjošais avots.

6. Vikmestes ieleja 24.83682, 57.17179

Gaujas labā krasta pieteka ir izveidojusi dziļu gravu ar stāvām nogāzēm, kuras lejtecē izveidojušies nelieli (lejasdaļā ap 4 m) smilšakmens atsegumi. Gravas labajā (rietumu pusē) paceļas ar mežu apaugušais Vikmestes pilskalns.

7. Taurētāju kalns 24.83724, 57.17303

Vikmestes upītes dziļās gravas un Gaujas senlejas labā pamatkrasta saskarsmes vieta, kuras augšpusē var nokļūt pa koka kāpnēm.

8. Rata kalns 24.835614, 57.177428

Ar mežu apaugusi apkaimes augstāka vieta (93 m vjl., ap 81 m virs Gaujas upes līmeņa).

9. Kārļa kalns 24.84545, 57.18152

Ar mežu apaudzis pilskalns, kas atrodas Igauņu gravas nogāzē – tieši iepretim Turaidas pilij.

Pievērs uzmanību!

Posmā no Taurētāju kalna līdz Turaidai ceļš iet gar Gaujas senlejas pamatkrasta malu, kur redzami aizsargājamie nogāžu meži (ozols, liepa, lazda, kļava), liela izmēra mirusi koksne, kas ir mājvieta dažādām, t.sk. retām gliemju, vaboļu un sēņu sugām. Redzami dzeņu un dzilnu sakalti koki.

10. Turaidas muzejrezervāts 24.85060, 57.18306

Turaidas muzejrezervātā (42 ha) apskatāmi Baltijas mērogā izcili kultūras un vēstures pieminekļi, kas aptver 1000 gadu ilgu laika posmu: Turaidas muiža, pie kuras dīķa pavasaros var novērot zalkšus, kas barojas ar vardēm, Turaidas Rozes piemiņas vieta, blakus kurai atrodas diža liepa, kas, pēc nostāstiem, dēstīta uz Turaidas Maijas kapa. Turaidas luterāņu baznīca, Tautasdziesmu parks ar Dainu kalnu, kura nogāzē no nelielā smilšakmens atsegumā esošas alas iztek Skandinieku avotiņš, ko atklāja 1982. g., attīrīja un labiekārtoja. No Dainu kalna pastaigu takām atklājas viens no skaistākajiem skatiem uz Turaidas pili. Dainu kalna un Turaidas pils nogāžu meži ir laba dzeņveidīgo putnu vērošanas vieta. Parka nogāzēs sastopami eži, āpši, stirnas. Apskatāms liepu “aplis”, kas radies, no viena celma izaugot atvasēm. Gar kāpņu malām (kāpjot lejup uz Gauju) – nogāžu mežu biotopi.

11. Turaidas pils

Pievērs uzmanību! Turaidas un Krimuldas apkaime ir viena no kukaiņiem bagātākajām Latvijas teritorijām. Iemesls kukaiņu daudzveidībai ir vecie lapkoku meži Gaujas senlejas nogāzēs, kas ir mājvieta daudzām retām vaboļu sugām, piemēram, blāvai briežvabolei vai sarkangalvas ugunsvabolei. Atklātās vietās redzamas dažādas tauriņu sugas, bet Gaujas krasti ir piemēroti spāru vērošanai. Labākais laiks kukaiņu iepazīšanai ir maijs–jūlijs.

12. Igauņu grava

Gaujas senlejas labā krasta grava ar mazu strautiņu, pa kuru izbūvēts Siguldas–Inciema (P8) ceļš. Gravas austrumu krastā, kurā slejas Turaidas pils, 2002. g. februārī bija novērojama Latvijas apdzīvotām vietām salīdzinoši reta ģeoloģiska parādība – noslīdenis, kura pēdas ir redzamas arī šodien kā krūmiem apaugusi nogāze. Igauņu gravas stāvo nogāzi, ar kuru beidzas Turaidas pilskalns, sauc par Slakteru krauju.

13. Slakteru leja