14. gadsimta sākumā Piebalgu iekaroja Livonijas ordenis. 1318. gada rakstos pirmoreiz pieminēta Livonijas ordeņa iekarotā Piebalgas pils - "castrum Prebalge". Tiek pieļauts, ka sākotnēji pils būvēta pēc seno latgaļu koka pils piemēra, bet vēlākos gados pārbūvēta pār mūra ēku. Pils vēlākos gados nonāk Rīgas arhibīskapa pārvaldībā.
Iespējams, Rīgas arhibīskabs būdams spiests paturēt acīs tolaik vēl pastāvošo un samērā neatkarīgo latgaļu pili un nodrošinoties pret ordeņa uzbrukumiem, 1340. gadā pavēlēja uzsākt mūra pils un baznīcas celtniecību, kura turpinājās līdz 60. gadu vidum. Pils mūri esot bijuši 6 pēdas biezi un veidoja 60x 80 soļus lielu taisnstūri ar torni austrumu pusē. Laukakmeņi mūrēti kvadrātu kārtās kā guļbūves vainagi. Ap logu ailēm, domājams, lai izvairītos no sienu svīšanas, mūris veidots no ķieģeļiem. Mūra iekšpusē - dienvidu un austrumu malās - atradušās dzīvojamās telpas. Ķieģeļu mūra fragmenti dzīvojamo telpu ārsienās, visticamāk veidojušies, lāpot daudzo uzbrukumu atstātās sekas. Pārējā mūru iekšpuses laukumā atradies pils pagalms. No ārpuses pili aizsargājis plats grāvis, kam ūdeni piegādājusi Balgas upe. Ūdenslīmenis aizsarggrāvī regulēts ar pils dienvidu pusē ierīkotām slūžām. Ziemeļos pāri grāvim vedis paceļamais tilts, bet galvenā ieeja bijusi ierīkota austrumu pusē.
Informējam, ka EnterGauja.com vietnē tiek izmantotas sīkdates. Turpinot lietot šo vietni, Tu apliecini, ka piekrīti sīkdatņu izmantošanas noteikumiem.
Uzzini vairāk šeit >