Home / Enter Gauja / Par reģionu

Gaujas nacionālais parks

Pirmatnīgajā parkā tev atklāsies daudzveidīga augu un dzīvnieku pasaule, pārsteidzoši ieži, noslēpumainas alas, dzīvīgi strauti, līkumotā Gauja un senas pilis un muižas.

Gaujas nacionālajā parkā, kas ir vairāk nekā 90 tūkstošu hektāru plašs, tu ik mirkli būsi autentiskas dabas pasaules ieskauts. Katrs zāles stiebrs, smilga un brīvdabas zieds parkā vibrē pilns dzīvības. Te stāstus par seniem notikumiem pagātnē glabā ikviens dižens koks un sūnām saziedējis akmens. Piekļauj roku, sajūti, ieklausies...

Gauja

Gauja, kas līkločiem vijas caur parku, senatnē vietējām tautām, lībiešu un latgaļu, kalpojusi kā tirdzniecības ceļš. Par seno iedzīvotāju dzīvi te liecina atrastie pilskalni un apmetnes.

Upe ir viena no skaistākajām Latvijā, un tajā vari doties pasakainos laivu braucienos, kuros redzēsi daudzveidīgus smilšakmens atsegumus, kuplos mežus un zaļojošās pļavas.

Upe ir aizraujoša, izteikti līkumota – Gaujas nacionālā parka teritorijā tā met 98 lielākus un mazākus lokus.

Gaujas kopgarums ir 460 kilometri, no kuriem 93,5 kilometri atrodas Gaujas nacionālajā parkā.

Parka teritorijā Gaujā ietek 13 upes, kuru sateces baseins pārsniedz 25 km². Garākā un viena no straujākajām upes pietekām parkā ir Amata. Prasmīgi laivotāji ik pavasari azartiski traucas pa enerģiskajiem un straujajiem upes ūdeņiem.

Gaujas senieleja

Gauja plūst pa plašu un izteikti ainavisku senieleju, kas sākusi veidoties pirms 300 - 370 miljoniem gadu. Senielejas platums ir 1 - 2,5 kilometri, bet maksimālo dziļumu – 85 metrus, tā sasniedz pie Siguldas.

Pēdējā lielā pārveide senielejā notikusi 12 - 13 gadu tūkstošus atpakaļ, kad, atkāpjoties ledājam, izveidojās pašreizējā senieleja.

Ieži

Gaujas un tās pieteku krastos miljoniem gadu laikā izveidojušies un arvien turpina savas pārmaiņas daudzveidīgi smilšakmens atsegumi.

Tu nebūsi pilnībā izbaudījis Gaujas nacionālo parku, ja neaplūkosi Sietiņiezi –  lielāko balto smilšakmeņu atsegumu Baltijā, īpaši gleznaino Zvārtes iezi, kā arī mežonīgās, sūnām apaugušās, kilometru garās Līču-Laņģu klintis.

Sārtos, zeltainos un pelēkos iežus joprojām turpina pārveidot upju straumes, daudzie strauti un avoti. Varenu iežu galerija apskatāma, dodoties pārgājienā pa Ģeoloģisko taku gar Amatu.

Alas

Gaujas nacionālajā parkā atrodas divas trešdaļas no Latvijā zināmajām alām. Vislielākā ala Gaujas nacionālajā parkā un kopumā Baltijā ir Gūtmaņa ala, savukārt ļoti neparasta ar savām arkām, alu un avotu ir Lielās Ellītes ala. Noslēpumaini un pārsteidzoši pazemes ezeri paveras, apmeklējot Ezeralu.

Augi un dzīvnieki

Gaujas nacionālajā parkā ir labvēlīga vide daudziem augiem un dzīvniekiem – gandrīz pusi teritorijas klāj meži, šeit ir upes un vecupes, purvi, kā arī mēreni mitras un slapjas pļavas. Nacionālajā parkā ir gandrīz 900 augu, 149 putnu un 48 zīdītāju sugas.

Gaujas nacionālajā parkā ir redzamas daudzas sūnu, ķērpju, sēņu un piepju sugas. Pļavās pie Gaujas aug lielziedu vīgriezes, vārpu veronikas, dzirkstelītes un kalnu āboliņš. Gaujas krastus ar saviem smalkajiem ziediņiem grezno čemurainais puķumeldrs.

Upi ir izraibinājušas 60 lielākas un mazākas saliņas, kas kļuvušas par bērnistabu daudziem putniem. Gaujas līkumos uz sērēm barojas un uzturas upes tārtiņš, upes tilbīte, cekulpīle, krīklis, prīkšķe, lielā gaura, meža pīle, gaigala un ormanītis.

Upes krastos ligzdo krastu čurkste, bezdelīga, zivju dzenītis, dzeguze, čunčiņš, lakstīgala, baltā cielava, zivju gārnis, melnais un baltais stārķis.

Gaujas senielejā ligzdo vēl tādas retas putnu sugas kā mazais ērglis, vidējais, baltmuguras un trīspirkstu dzenis, lielā gaura, gaigala, meža balodis, ūpis, ūdensstrazds un pelēkā cielava.

Gaujas senieleja ir viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kur mīt lielais susuris, turklāt Gauja ir dzīvesvieta ūdriem, kas vairumā Eiropas valstu ir ļoti reti sastopami.

Nacionālā parka meži ir mājvieta aļņiem, staltbriežiem, meža cūkām, stirnām, bebriem, lapsām, vilkiem, lūšiem, jenotsuņiem, caunām un zaķiem.

Vairākas alas un pagrabi, kas atrodas smilšakmens un dolomīta iežos, ir parkā sastopamo divpadsmit sikspārņu sugu ziemošanas vietas.

Gaujā un lielākajās pietekās dzīvo upes nēģi, savukārt mazākajās upītēs – strauta nēģi. Laši nārsto četrās Gaujas nacionālā parka upēs. Gaujā sastopamas alatas, savukārt vietās, kur upes gultne ir akmeņaina, slēpjas platgalves, akmeņgrauži un platspīļu vēži.

Kultūras un vēstures objekti

Gaujas nacionālajā parkā atrodas vairāk nekā 500 kultūras un vēstures pieminekļu – pilskalni, pilis, baznīcas, muižas, ūdensdzirnavas, vējdzirnavas, kā arī daudzi citi arheoloģiskie, arhitektūras un mākslas pieminekļi.

Piedzīvojumu daudzveidība

Parka teritorijā vari izbaudīt ļoti daudzveidīgas aktivitātes – izmēģināt dažādas šķēršļu trases, doties laivu un plostu braucienos, kā arī zirgu jāšanas, velobraukšanas, nūjošanas, zvēru un putnu vērošanas tūrēs. Gaujas nacionālajā parkā ir arī daudz taku aizraujošām un izzinošām pastaigām.

Vari doties atraktīvās ekskursijās uz pilīm, muižām un muzejiem. Turklāt ikviens šeit var izbaudīt seno iedzīvotāju dzīvesveidu – izmēģinot dažādus arodus un nodarbes, baudot viduslaiku maltītes un piedaloties vēsturiskās spēlēs.

Gaujas nacionālā parka reģionā arī kultūras un mākslas notikumu daudzveidībā ir pārsteidzoša – koncerti, teātra izrādes un izstādes, mūzikas un mākslas festivāli un daudzi aizraujoši svētki.

Ziemā vari slēpot un braukt ar sniega dēli, un vizināties kamanās pasakainā dabā, kā arī doties pētīt daudzkrāsainos leduskritumus un vērot baltās parka ainavas, soļojot virs kupenām ar sniega kurpēm.

 



Atpakaļ uz sākumu