kas plaukstot atritina savu lapas vēdekli, Gauja lēnām ieved dziļāk noslēpumainajā neskartās dabas pasaulē, kur katram kokam ir savs stāsts par seniem notikumiem un leģendām.
Un pats laiks šeit neplūst taisni. Tas met krāčainus līkumus kā Gauja, saplūdinot mūsdienas ar seno teiksmu laikiem, kas atstājuši savu neatkārtojamo nospiedumu ainavā un cilvēkos.
Atliek vien ieelpot miglaino rīta dūmaku, pieskarties mitram liepas stumbram un aizmirsties sazarotajās leģendu takās, kur smilgās virmo dzīvība, vēja brāzmās mājo dvēseles un gravās laukakmeņi zied...