Viena diena Siguldas un Allažu apkaimē

Ieteicamais laiks

Aprīļa beigas – septembris. Īpaši skaisti būs pieneņu vai ievu ziedēšanas laikā.

Maršruta gaita

Sigulda – Stīveri – Allažu dabas takas – Inčukalns – Gaujas ciems – Viesulēni – Sigulda.

Garums

~ 43 km

Ilgums

Vienas dienas ceļojums.

Grūtības pakāpe

Vidējas grūtības.

Ceļa segums

Asfalta segums, ceļi ar grants segumu, meža un lauku ceļi.

Sākums/beigu punkts

Siguldas stacijas laukums. 24.85422, 57.15287

Marķējums

Dabā marķēts maršruta posms no Gaujas ciema līdz Siguldai.

Attālums no Rīgas

53 km

Loģistika un sabiedriskais transports

Apļveida maršruts, kur var ērti izmantot Rīgas–Siguldas vilcienu.

Der zināt! 

Atsevišķi ceļa posmi var būt smilšaini, mitrā laikā – dubļaini. Vēlama apvidus karte. Mežmuižas avoti un Linezers atrodas privātās teritorijās un to apmeklējums ir par maksu. Respektējiet izvietotās informācijas zīmes! Katrs pats ir atbildīgs par drošību maršruta veikšanas laikā. Glābšanas dienesti: 112.

Iesakām!

Maršrutu var beigt vai sākt arī pie Inčukalna dzelzceļa stacijas.

1. Siguldas dzelzceļa stacija 24.85422, 57.15287

2. Saltavots 24.85053, 57.13124

Viens no ražīgākajiem Latvijas avotiem. Tā ūdeņi izplūst nelielā avotcirkā, uzkrājas mākslīgi veidotā baseiniņā un tālāk straujā krācē aiztek uz Lorupes ielejā izveidotu ūdenskrātuvi – Ancīšu dīķi.

3. Allažu (Stīveru) luterāņu baznīca

4. Mežmuižas avoti 24.79966, 57.10086

Latvijai neparasts ģeoloģisks objekts. Atkarībā no nokrišņu daudzuma Kaļķugravas nogāzē izplūst daži līdz vairāk nekā desmit avoti, kas, satekot kopā, veido stāvu, ūdenskritumam līdzīgu krāčveida strautu. Tas ietek dzirnavu dīķī – bļodveida ieplakā ar zilganzaļu, dzidru ūdeni. Avotu, avotkaļķu, nogāžu un boreālo mežu, kā arī citu nozīmīgu biotopu aizsardzības nolūkos izveidots dabas liegums.

Pievērs uzmanību!

Kāple, gar kuras malām iekārtota Kaļķugravas dabas taka, ir Silciema pieledāja sprostezera senais krasts. Pateicoties šeit esošajiem kaļķiežiem un nogāzei, izveidojies gāršas tipa mežs ar ozoliem, liepām, ošiem, gobām, apsēm un ievām, pīlādžiem un lazdām pamežā. Pavasaros šeit lekni sazeļ zilās vizbulītes, baltie un dzeltenie vizbuļi, pavasara dedestiņas. Zied zalktene. Šeit iepazīstama parastā sievpaparde, četrlapu čūskoga, daudzziedu mugurene, parastā kumeļpēda, daudzgadīgā kaņepene, meža sārmene un citi augi. Apskatāma Latvijā retā spožā skudra. Apkaimē redzami arī dzeņu kalumi un liela izmēra kritalas, kas ir dzīvesvieta Eiropā apdraudētām vaboļu sugām – lapukoku praulgrauzim un marmora rožvabolei. Pavasaros atrodams parazītaugs – sārtā bezlape. Var gadīties sastapt zalkti. Apkaimē aug dižozoli, uz kuriem var iepazīt ķērpjus un sūnas.

5. Ezernieku karsta kritenes 24.80933, 57.08579

Viena no lielākajām Latvijas karsta kriteņu sistēmām. Apkaimē izveidojušies arī divi nelieli ezeri – Vecezers un Linezers, kuriem konstatētas neregulāras ūdens līmeņa svārstības. Pēdējās desmitgadēs vairākkārt novērots, ka Linezerā caur aptuveni 9 m dziļas piltuves ūdensrijēju daļēji vai pilnībā pazūd ūdens. Apkārt Linezeram un uz tuvējo Pandu purvu ved taka.

6. Černausku akmens 24.80337, 57.0845

Atrodas egļu vērī pie Inčukalna–Allažu ceļa. Tā garums ir 5,2 m, platums 4,6 m, augstums 1,7 m.

7. Černausku dižozols 24.79784, 57.09053

Viens no Latvijas dižākajiem ozoliem 7 m apkārtmērā, 22 m augstā vainaga projekcija ir 390 m2. Ļoti ainavisks.

Pievērs uzmanību!

Liela izmēra veci un resni ozoli arī uzskatāmi par sava veida mikrobiotopiem. Uz to mizas aug bagātīgs aļģu, sūnu un ķērpju klāsts. To piekājē vai uz stumbra var atrast tādas retas sēnes kā daivaino čemureni, akneni, košo zeltpori, plaisājošo rūtaini. Dobumos var dzīvot susuri, sikspārņi, lapukoku praulgrauži vai kāda no pūcēm. Lapotne kalpo par ligzdvietu daudzām putnu sugām.

8. Apdzīvota vieta Gauja

9. Katlapu iezis 24.77818, 57.14496

Neliels smilšakmens atsegums Gaujas kreisajā krastā. No Katlapu ieža paveras skaists skats uz Gaujas senleju.

Pievērs uzmanību!

Ja uzvedīsieties klusu, iespējams, redzēsiet mežacūku vai kādu stirnu. Apkaimē novērojami mežacūku rakumi. Gaujas krastos redzamie smilšakmens atsegumi ir nozīmīga vieta dažādu augu, ķērpju, sūnu un kukaiņu dzīvesvide. No Katlapu ieža redzamas Gaujas straumes veidotas smilšu sanesu salas un koku saskalojumi. Uzturoties ilgāk upes krastā, var redzēt lielās gauras, mežapīles, upes tilbīti. Ja palaimēsies, ieraudzīsiet arī zivju dzenīti.

10. Ziedleju klintis 24.77385, 57.14442

Ap 40 m garās klintis izvietojušās Gaujas vecupes krastā, tādēļ no upes, kā arī no ceļa tās nav redzamas. Divpakāpju klinti (4,5 + 4 m) veido Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi. Augšējā pakāpē redzama 5,5 m plata un 3,5 m dziļa niša un 3,5 m gara ala. Ziedleju klinšu apkaimē rudeņos ir labas sēņu vērošanas un sēņošanas vietas.

11. Lorupes grava 24.80409, 57.13515

11 km garās Lorupes kritums pirms ietekas Gaujā sasniedz 12 m/km. Tās ūdens ir auksts, jo upi baro daudzi avoti.

12. Ķeizarskats un Ķeizarkrēsls 24.82371, 57.14277

Gaujas kreisajā krastā iepretim Piķenes kraujai slejas varenā Beites krauja, ko pāršķeļ dziļa strauta grava. Tās rietumu pusē meklējams Ķeizarskats, kas atrodas ~ 67 m virs Gaujas līmeņa ar izcilu skatu perspektīvu uz Krimuldu un Turaidas pili. Gravas austrumu pusē novietots varenais no koka veidotais Ķeizarkrēsls.

13. Kaķīškalns

No Kaķīškalna paveras ļoti labs skats uz Gaujas senleju.

14. Kordes trase

15. Siguldas Bobsleja un kamaniņu trase

16. Lakstīgalas grava 24.84485, 57.15494

Dziļa grava ar mazu strautiņu, kas pāršķeļ Gaujas senlejas kreiso pamatkrastu starp Siguldas Bobsleja un kamaniņu trasi un Siguldas slimnīcu.