Home / Enter Gauja / Par Gaujas Nacionālo parku

Sigulda

Sigulda aizrauj ar dabas caurvītu pilsētvidi, kura iedvesmo izzināt trīs viduslaiku pilis, doties aktīvās atpūtas piedzīvojumos Gaujas nacionālajā parkā un piedalīties kultūras un sporta notikumos.

Siguldā daba dzīvo pilsētā un ir tās neatņemama sastāvdaļa. Mežiem klātajā Gaujas ielejā varēsi atklāt daudz aizraujošiem nostāstiem piepildītas kultūras, vēstures un dabas leģendas, kā arī unikālus aktīvās atpūtas piedzīvojumus.


Aktīvās atpūtas piedzīvojumi

Baltijā vienīgajā bobsleja, kamaniņu un skeletona trasē vari izbaudīt ātrumu, braucot ar speciāli veidotām kamanām kā ziemā, tā vasarā. Savukārt lidojumu virs gaisa strūklas piedzīvosi "AERODIUM" vertikālajā vēja tunelī, kas ieguvis pasaules slavu ar lidošanas šoviem dažādos pasaules līmeņa pasākumos.

Gaujas stāvajās nogāzēs ierīkotās šķēršļu trases "Mežakaķis" un "Tarzāns" sniedz iespēju ikvienam izbaudīt ne tikai fiziskās aktivitātes, bet arī lieliskas dabas ainavas.

Abus Gaujas krastus savienojošais gaisa trošu vagoniņš ir ne tikai izcila skatu platforma, no kuras vērot vēsturiskās pilis un ieleju, bet arī īsts adrenalīna lādiņš, piedāvājot lēcienus no tā ar gumiju vai braucienu ar "Zērgli".

Ziemā Siguldas nogāzēs vari slēpot un braukt ar sniega dēli, bet "Fisher slēpošanas centra" unikālajā, saldētajā trasē vari izbaudīt distanču slēpošanu. Katru ziemu Siguldā noris ne tikai Pasaules kauss kamaniņu sportā, bet arī Latvijas un Baltijas mēroga kalnu un distanču slēpošanas sacensības.

Siltajā sezonā līkumotās taciņas cauri Siguldai ap Gauju vedina gan doties pārgājienos, gan mērot dabas maršrutus ar velosipēdu vai izbraucienā ar laivu, aiz katra pagrieziena atklājot jaunu dabas pastkarti. Siguldā regulāri notiek arī riteņbraukšanas sacensības, tajā skaitā nozīmīgākais Latvijas riteņbraucēju Vienības brauciens, kurš pulcē vairāk nekā 6000 apmeklētāju.


Iespaidīgi dabas objekti un ainavas

Gaujas ieleja Siguldā lolo senāko tūrisma objektu Baltijas valstīs – Gūtmaņa alu, kura ir Baltijas lielākā grotas veida ala, kuras sienās vari atrast vēsturiskus gravējumus jau no 17. gadsimta. Ar Gūtmaņa alu saistās mīlestības leģenda par Turaidas Rozi – meiteni vārdā Maija, kura šeit slepus tikusies ar savu mīļoto Viktoru.

Tāpat Siguldas takās iespējams apmeklēt arī citus nozīmīgus dabas objektus: Kraukļu aizu un alu, Pēteralu un Gaujas senielejas pēdējo varenāko klinšu sienu – Velnalas klintis un alu, kura vislabāk atklājas, skatoties uz to no Gaujas kājnieku tilta.

Elpu aizraujošas ainavas pāri Gaujas senlejai, kura Siguldā sasniedz 85 metru dziļumu, paveras gan no Gleznotāju jeb Paradīzes kalna, kurā gleznojuši tādi latviešu vecmeistari kā Jūlijs Feders, Jānis Rozentāls un Vilhelms Purvītis, gan no Ķeizarskata un Ķeizarkrēsla, kas vēl šodien kalpo kā atgādinājums no Krievijas cara Aleksandra II vizītes Siguldā.

Siguldas novada Allažos apmeklējams unikāls ģeoloģiskais objekts – viena no nedaudzajām karsta kriteņu sistēmām Latvijā, kuras darbības laikā Linezers periodiski izzūd, atsegdams S burta veidā ielocītu ezerdobi. Savukārt Mežmuižas avotos skatienam paveras stāva nogāze, no kuras iztek 7-14 avoti, kuri saplūstot veido nelielo Dzirnavu ezeru, kura pamatu klāj devona laikmeta zilganā glūda.


Autentiskās pilis

Pirmais, ko ceļotāji pamana, nokļuvuši pie Gaujas senlejas, ir varenie pagātnes liecinieki – trīs pilis, kuras atrodas lielgabala šāviena attālumā viena no otras – Siguldas pils, Turaidas pils un Krimuldas pils. Ar tām saistītie notikumi stāsta par 13. gadsimtu, kad saduroties Rīgas bīskapa un Zobenbrāļu ordeņa interesēm, katrs Gaujas krasts nonāca vienas puses valdījumā.

Gaujas kreiso krastu kontrolējošie Zobenbrāļi laikā no 1204. līdz 1209. gadam uzceļ Siguldas pili. Sākotnēji tā bijusi "castellum" tipa cietoksnis ar kapelu. Vēlāk pils pārbūvēta par konventa tipa celtni, kurā šobrīd iespējams iepazīt Livonijas ordeņa brāļu ikdienu.

Gaujas labajā krastā 1214. gadā tika uzcelta Turaidas viduslaiku pils, kura bijusi viena no Rīgas arhibīskapa rezidencēm. Pēc ugunsgrēka 1776. gadā pils vairs netika atjaunota, tomēr romantiskās pilsdrupas joprojām piesaistīja ceļotāju uzmanību. Pils restaurācija tika uzsākta 1953. gadā, atjaunojot pils galveno torni. Savukārt no 1973. gada aizsākās vairāk kā 25 gadu garumā veiktie arheoloģiskie izrakumi, kuriem sekoja restaurācijas un rekonstrukcijas darbi, kurus iespējams novērtēt apmeklējot vienu no Latvijas populārākajiem muzejiem – Turaidas muzejrezervātu.

Paveroties pāri Gaujas senlejai uz labo krastu, pamanīsi vēl vienu ēku – firstu Līvenu klasicismā celto Krimuldas muižu no 1848. gada. Tā atrodas pašā senlejas malā, un no muižas terases paveras brīnišķīgs skats uz Siguldu.

Blakus Siguldas viduslaiku pilij iespējams aplūkot kņaza Kropotkina 1878. gadā celto Siguldas Jauno pili. Tā tika pārbūvēta 1936. gadā, un vēl šobrīd pilī iespējams apskatīt unikālu nacionālā romantisma interjeru.


Vērienīgi kultūras pasākumi

Ik vasaru Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki un festivāls "Kremerata Baltica" ļauj piedzīvot daudzu mākslinieku izcilu un spēcīgām emocijām caurstrāvotu sniegumu.

 

Kultūras pasākumi

  • Pavasara beigās norisinās Siguldas novada svētki, kuru laikā vari apmeklēt daudzus kultūras, mākslas un sporta notikumus
  • Vasarā Siguldas opermūzikas svētkos piedalās Latvijas un pasaules mēroga opermūzikas zvaigznes. Blūza svētkos uzstājas blūza mākslinieki no daudzām pasaules valstīm, savukārt klasiskās mūzikas cienītāji var klātienē piedzīvot pasaules slavenā orķestra "Kremerata Baltica" uzstāšanos

Sporta pasākumi

  • Ziemā Siguldā tiek organizētas kalna un distanču slēpošanas sacensības, kā arī noris Pasaules kausa posms kamaniņu sportā
  • Rudenī skrējēji piedalās maratonā un pusmaratonā, bet riteņbraucēji – Latvijas riteņbraucēju Vienības braucienā
  • Regulāri noris kalnu riteņbraukšanas, kā arī olimpiskā krosa sacensības

 

Fakti

  • Sigulda pirmo reizi vēstures avotos minēta 1207. gadā, pilsētas tiesības tā ieguvusi 1928. gadā
  • Siguldā ir 12,5 tūkstoši iedzīvotāju
  • Siguldas teritorija ir 18,5 km² plaša
  • Siguldas novadā ietilpst – Siguldas pilsēta, Siguldas, Mores un Allažu pagasti

 



Atpakaļ uz sākumu