Home / Enter Gauja / MARŠRUTI

Sigulda – Līgatne

Maršruts piemērots aktīviem gājējiem vai velobraucējiem, kuri gan skatos, gan izjūtās vēlas veikt ceļojumu pa Baltijas iespaidīgākās upes senleju. Maršruts atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.

Ieteicamais laiks maršruta veikšanai – maijs – oktobris. Maršrutu var iziet arī citos gadalaikos, t.sk. arī skaistās ziemas dienās, kad ir plāna sniega sega, jo meža ceļi un takas netiek tīrīti.

Der zināt – maršruta veikšanai nepieciešami piemēroti apavi (vai kalnu divritenis) un apvidus vai maršruta karte. Vēlama navigācijas ierīce. Velobraucējiem jābūt uzmanīgiem stāvajās nogāzēs un uz koka laipām un tiltiņiem, kas var būt slideni. Kājāmgājējiem ir jānovērtē savas spējas, jo maršruts ir garš. Maršruta daļa iet gar Nurmižu dabas rezervāta zonu, kur respektējam izvietotās informācijas zīmes! Katrs pats ir atbildīgs par drošību maršruta veikšanas laikā.

Iesakām! Kājāmgājēji Līgatnē var pārnakšņot un turpināt gājienu tālāk līdz Cēsīm (~ 1 diena) un no Cēsīm līdz Valmierai (~ 2 dienas).

 

1. Siguldas dzelzceļa stacija 24.85422, 57.15287

 

2. Raiņa parks

Pievērs uzmanību!

Ceļā no pilsētas centra uz Vējupītes ieleju pļavā pie Līvkalna ielas agrās rīta stundās var redzēt ganāmies stirnas. Gar Līvkalna ielu stiepjas ozolu aleja, kur var iepazīt ķērpjus, sūnas un piepes (piemēram, sēra piepi).

3. Vējupīte

Gaujas kreisā krasta pieteka. Tās garums – 14 km, kritums – 88 m.

 

 

 

 

4. Vējupītes grava 24.87634, 57.17115

Vējupītes gravas krastos atrodas populāri Siguldas tūrisma objekti Kraukļu aiza un  Pētera ala.

Pievērs uzmanību!

Vējupītes gravas krastus klāj nogāžu un gravu meži ar liela izmēra kritalām un sausokņiem. Šeit bieži redzami dzeņu un dzilnu sakalti koki vai dzeņu kalves. Vējupītes un Kraukļupītes gultnē var redzēt lodīšu smilšakmeni. Uz smilšakmens atsegumiem aug saldsaknīte, trauslā pūslīšpaparde. Vietām redzama melnā cistokoleja, kas atgādina melnu apbsūbējumu uz smilšakmens sienām. Meža zemsedzē tādas bieži sastopamas sūnas kā spīdīgā stāvaine, šrēbera rūsaine, lielā spuraine un parastā straussūna. Dažādu sugu papardes. Uz kritušiem kokiem un celmiem aug sēra piepe, apmalotā piepe, zvīņainā kātiņpiepe un citas koksni noārdošo sēņu sugas.

 

 

 

 

5. Viensēta “Kalna Klaukas”

Gaujas pamatkrasta un tā sānu gravu daļa no Kalna Klaukām līdz Rāmnieku strautam ietilpst Nurmižu gravu rezervātā, kas ir apmeklētājiem slēgta. Ceļš un tam pieguļošā teritorija, pa kuru iet kājnieku – velomaršruts, ir brīvi pieejama.

Pievērs uzmanību!

Takas apkaimē var atrast šādas bieži sastopamas augu sugas: parastais pelašķis, mazais mārsils, klinšu noraga, maura skarene, kodīgā gundega, parastā sveķene, vārpu veronika, parastā kamolzāle, birztalas veronika, meža suņuburkšķis, daudzgadīgā mēnesene, vārpainā krauklene, meža zaķskābene, kļava, ozols, parastā kreimene, daudzgadīgā kaņepene, parastā lazda, parastais segliņš un citas.

 

 

6. Dauda

Gaujas kreisā krasta pieteka ar kanjonveidīgu, līdz 40 m dziļu gravu, kas bagāta ar smilšakmens atsegumiem. Daudas grava atrodas Nurmižu gravu rezervātā.

Pievērs uzmanību!

Vietām redzēsi mežacūku rakumus, bet vecupju krastos – bebru darbus.

7. Sviķupīte

Gaujas kreisā krasta pieteka, kuras lejteces kreisajā krastā 600–800 m garā nogāzes posmā redzami  Sviķupītes atsegumi, ko veido Gaujas svītas smilšakmeņi.

8. Sautas kalns

Iespaidīgs Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta paliksnis, ko ieskauj Sviķupītes un Nurmižupītes dziļās gravas un to sānu gravas. Atrodas Nurmižu gravu rezervātā, tādēļ skatāms no malas.

9. Rāmnieku strauts

Neliela Gaujas kreisā krasta pieteka, Nurmižu gravu rezervāta galējā ziemeļu robeža

10. Dagnes (Gančausku, Sūruma) ala 24.95074, 57.24406

Tildurgas strauts pirms ietekas Gaujā izskalojis nelielu smilšakmens “kanjonu”, kura kreisajā krastā redzama liela alveidīga niša.

11. Elpju iezis 24.95311, 57.24421

Ap 9 m augsts sarkanīgais Gaujas svītas smilšakmens atsegums.

12. Vildoga (arī Jāņupīte)

Gaujas kreisā krasta pieteka ar dziļu gravu un ievērojamu upītes kritumu (ap 10 m/km).

13. Launagiezis (arī Ērmaņu iezis) 24.97085, 57.25061

Ap 600 m gara un stāva ar mežu apaugusi Gaujas labā pamatkrasta nogāze, kuras lejasdaļā atrodas līdz 20 m augstais ainaviskais Gaujas svītas smilšakmens atsegums.

14. Tītmaņu iezis 24.98528, 57.24042

Ap 12 m augstais un sarkanīgais Gaujas svītas smilšakmens atsegums atrodas Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē (ap 0,5 km no upes). Atsegumā ir Līgoņu ala un divas nišas.

15. Līgatnes dabas takas 25.01525, 57.24798

Netālu no Līgatnes, Gaujas senlejas un tās pieteku gravu krastos izveidots blīvs taku tīkls ar plašiem iežogojumiem, kur dzīvo Latvijas savvaļas dzīvnieki - staltbrieži, aļņi, stirnas, mežacūkas, lāči, lapsas, lūši un divas putnu sugas, apstākļos, kas pietuvināti dabiskajiem.

16. Jumpravu iezis 25.02872, 57.24986

Smilšakmens atsegums Gaujas kreisajā krastā, kas kā stāva un klinšaina krasta nogāze iestiepjas mežā, kur tās piekāji apskalo strauta ūdeņi.

17. Līgatnes pārceltuve

18. Līgatnes papīrfabrika

19. Līgatnes papīrfabrikas ciemats

 

 

 

 

 



Atpakaļ uz sākumu