Home / Ziņas & Notikumi / Mākslas festivāls Cēsis

110. gads dabas aizsardzībai Latvijā - starp pretrunīgiem nacionālajiem lēmumiem un jaunām starptautiskām ambīcijām

16.01.2023
2022. gads dabas aizsardzības jomā Latvijā un pasaulē nesis pārmaiņas, straujus politiskos lēmumus un daudzus vēl neskaidrus jautājumus. Krievijas iebrukums Ukrainā ietekmējis arī dabas aizsardzību visā Eiropas Savienībā (ES): ir tapis strauji virzītais likums par atviegloto kārtību vēja parkiem, arī saules kolektoriem; enerģētiskās krīzes aizsegā apstiprinātas izmaiņas noteikumos par koku ciršanu meža zemēs, atļaujot cirst jaunākus kokus; pašreizējā mežu kompensāciju sistēma aizvien nav mainīta un turpina neapmierināt mežu īpašniekus.

Tikmēr ES Zaļais kurss nosaka dalībvalstīm palielināt īpaši aizsargājamās dabas teritorijas 30 % apmērā no valsts sauszemes platības. Bet Latvijā ar sabiedrības aktīvu iesaisti pēc vairāku gadu ilgām diskusijām lūsis ir izslēgt no medījamo sugu saraksta. Šie un vēl citi pieņemtie lēmumi ietekmējuši un ietekmēs dabas daudzveidību Latvijā, tieši skarot Dabas aizsardzības pārvaldes darbu.

Pērn dabas aizsardzība Latvijā svinēja 110. gadadienu. Šai jomai pamati likti 1912. gada jūnijā, kad Moricsalai tika piešķirts pirmais īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statuss. Daudzas nozīmīgas dabas vērtības Latvijā saglabājušās, pateicoties dabas aizsardzības prakses ieviešanai, tostarp izveidotajām 658 īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām ~18 % platībā no valsts teritorijas, kur sastopamās dabas vērtības ir retas ne tikai Baltijas, bet arī Eiropas mērogā.

Līdztekus ikgadējam finansējumam no valsts budžeta kopš pārvaldes reorganizācijas 2009. gadā tā ir realizējusi vairāk nekā 50 projektu, dabas aizsardzībai piesaistot papildu 75 miljonus euro, no kuriem ~70 % ir ārvalstu fondu finansējums. Arī šobrīd vairākas lielas pārvaldes aktivitātes ir iespējamas, pateicoties dažādu fondu līdzfinansētiem projektiem.

Dabas daudzveidības saglabāšanas sekmes lielā mērā ir atkarīgas no zemes īpašnieku motivācijas rūpēties par viņu īpašumā esošajām dabas vērtībām. Tāpēc 2022. gadā pārvalde kopā ar partneriem īstenotajā LIFE-IP LatViaNature projektā uzsāka divas jaunas pilotprogrammas, sekmējot zemes īpašnieku brīvprātīgu iesaistīšanos bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Pilotprogramma “Ziedu pļavas” paredzēta ilggadīgo zālāju – pļavu un ganību – īpašniekiem, dodot iespēju pakāpeniski uzlabot sava zālāja kvalitāti, vienlaikus saņemot zālāja biotopu eksperta konsultācijas, kā arī finansiālu atbalstu. Savukārt pilotprogrammā “Dzīvais mežs” tiek veidoti jauni sadarbības modeļi dabas vērtību saglabāšanai privātajos mežos. Konsultatīvs un finansiāls atbalsts paredzēts tiem privāto mežu īpašniekiem, kuri savos mežos apņemas ievērot augstāku dabas daudzveidības saglabāšanas standartu, nekā to paredz normatīvie akti.

Invazīvās sugas – gan augu, gan dzīvnieku – ir atzītas par vienu no būtiskākajiem bioloģiskās daudzveidības apdraudējumiem. Šo sugu klātbūtni, daudzveidību un straujo izplatību apstiprina arī pērn konstatētā jauna invazīvā suga Latvijā – saldūdens medūza. Pārvaldei izvēršot aizvien plašākas informatīvās aktivitātes, redzams, ka sabiedrības un zemes īpašnieku zināšanas un izpratne par invazīvo sugu ierobežošanas pasākumiem uzlabojas. Izveidotajā vietnē “Invazīvo sugu pārvaldnieks” (www.latvianature.daba.gov.lv/invazivo-sugu-parvaldnieks) pērn saņemto ziņojumu skaits pieaudzis vairāk nekā divas reizes, sasniedzot  3 129 ziņojumus (801 – 2021. gadā). Ērtākai ziņošanai radīta arī mobilā ziņojuma versija.

Ar īstenotā Life REEF projekta palīdzību pārvalde veikusi dziļjūras kartēšanu un uzsākusi vienota dabas aizsardzības plāna izstrādi esošajām septiņām īpaši aizsargājamām jūras Natura 2000 teritorijām, kā arī potenciālajām aizsargājamajām jūras teritorijām. Veiksmīgākai Baltijas jūrā sastopamo apaļo jūrasgrunduļu (invazīva suga) pētīšanai un datu iegūšanai Latvijas piekrastē pērn iezīmēti 2 000 jūras grunduļi, padziļināti pētītas arī jūras teritorijas, kas, pateicoties sabiedrības iesaistei, ieguvušas jaunus nosaukumus – Zēģelnieku sēkļi, Alku sēklis un Papes kalva.

Projektā Life FOR SPECIES pārvalde kopā ar sadarbības partneriem turpina darbu pie jaunās Latvijas Sarkanās grāmatas izstrādes, vērtējot Latvijas savvaļas sugu apdraudējumus. Lai uzlabotu apdraudēto sugu aizsardzību un veicinātu datu ieguvi par tām, pērn ir organizētas ekspertu apmācības un sabiedrību izglītojoši pasākumi. 

Ar Kohēzijas fonda atbalstu pārvalde veikusi nozīmīgus un mēroga ziņā līdz šim nebijušus biotopu atjaunošanas darbus. Proti, sakopusi 1 987 kokus aizsargājamās alejās un iestādījusi 40 dižstādus divu aizsargājamo aleju pārrāvumu posmos. Pārvaldes uzdevumā no koku sagāzumiem, sanesumiem un bebru dambjiem attīrīti Gaujas Nacionālā parka upju straujteču posmi 95 kilometru garumā un vairāk nekā 15 kilometru garumā gar šo upju krastiem izpļautas latvāņu audzes, uzlaboti apstākļi silpureņu un Sibīrijas mēlziedes dzīvotnēs, ir uzsākta niedru audžu fragmentēšana Rāznas un Vaidavas ezerā. Tai pat laikā uzlaboti apstākļi gaismu un siltumu prasīgajos osu mežos un mežainās piejūras kāpās vairāk nekā 100 hektāru platībā, kā arī no aizauguma atbrīvotas pļavas ~200 hektāru platībā un vismaz 100 hektāru virsāju ir ieguvuši plašāku dzīves telpu.

Īstenojot regulārus dabas daudzveidības monitoringus, ir iespēja gūt datus, kas ļauj pārliecināties par dažādos sektoros pieņemto lēmumu un rīcību ietekmi uz vidi. Diemžēl jau otro gadu ikgadējie monitoringi, kuru dati tiek izmantoti arī starptautisko ziņojumu sagatavošanā un liecina par esošās saimnieciskās darbības un attīstības ietekmi uz dabas vērtībām, Latvijā iezīmē negatīvu tendenci. Proti, Lauku putnu indekss, kas parāda putnu skaita izmaiņas lauku ainavā, ik gadu samazinās. Arī Naktsputnu monitorings lauksaimniecības zemēs liecina, ka kopš 2012. gada ir straujš skaita samazinājums griezei, upes ķauķim un kārklu ķauķim. Šie abi monitoringi apliecina, ka pašreizējā lauksaimniecības politika negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību. Savukārt Meža putnu indekss, kas parāda putnu skaita izmaiņas mežos, pēdējos gados ir svārstīgs.

Par nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem augkopībai, biškopībai un akvakultūrai pārvalde ik gadu saņem pieteikumus kompensāciju saņemšanai. Pērn netika pieteikts kompensēšanai neviens postījums lopkopībai. Mazinājies pieteikumu skaits par postījumiem augkopībai (56 pieteikumi 2021. gadā un 37 – 2022. gadā), savukārt kompensācijas pieprasījumu skaits par biškopībai un akvakultūrai nodarītajiem postījumiem bijis līdzīgs (attiecīgi 11 un 13 biškopībā, 18 un 19 akvakultūrā). 

Galvenās putnu sugas, kuras nodarīja postījumus augkopībai 2022. gadā bija zosis, dzērves un krauķi. Pārvalde izmaksājusi kompensāciju par augkopībai nodarītiem būtiskiem postījumiem 67 530 euro apmērā, savukārt par lāču nodarītajiem postījumiem biškopībai izmaksāti 13 286 euro. Vislielākais kompensāciju apjoms izmaksāts par gārņu, ķīru, jūras kraukļu, zivju ērgļu un jūras ērgļu, kā arī ūdru nodarītajiem postījumiem akvakultūrai – gandrīz 250 000 euro. Jau otro sezonu akvakultūrai radītos zaudējumus aprēķina atbilstoši jaunajai kārtībai, un dati liecina, ka akvakultūras nozarē nozīmīgākos postījumus pastrādā ūdri. 

Lai mazinātu pavasara putnu migrācijas laikā nemedījamo sugu putnu radītos postījumus, jau trešo gadu Latvijā tiek pieļauta migrējošo zosu letāla atbaidīšana no sējumiem. Lai arī pērn izdota 151 atļauja zosu šaušanai ar kopējo limitu 1 000 zosis, sezonas laikā kopumā nošautas 12 zosis – trīs sējas un deviņas baltpieres zosis. Tomēr veikto kontroļu laikā secināts, ka netiek ievēroti atļaujas nosacījumi, un vienā gadījumā izsniegtā atļauja lauksaimniekam anulēta.

Nožēlojami skarbu likteni piedzīvoja Mārupē augošs dižozols, kas kļuva par traucēkli daudzīvokļu nama attīstīšanai, iezīmējot būtisku problēmu ar netīšu vai apzinātu pašvaldību būvvalžu kompetences trūkumu un normatīvā regulējuma nepārzināšanu. Šī dižkoka iznīcinātāji vēl tiek meklēti, kamēr par dižliepas iznīcināšanu Vaiņodē vainīgajam piespriests teju 24 000 euro naudas sods. Lai efektīvāk nosargātu dižkokus, pārvaldes ieskatā daudz iedarbīgāks līdzeklis būtu aizliegums jebkāda veida būvniecībai konkrētajā teritorijā uz 5-10 gadiem, ja dižkoks nedabiski iet bojā (tiek indēts) vai tiek iznīcināts neatkarīgi no tā, kurš šīs darbības veicis.

Šie dižkoki bija vieni no valstī līdz šim apzinātajiem vairāk nekā 13 000 dižkoku (apzināto dižkoku skaits pieaudzis par ~17 %, salīdzinot ar 2021. gadu). Visbiežāk šajā sarakstā reģistrēti diži un latviešiem labi zināmi koki – parastais ozols, parastā priede un parastā liepa. Liela daļa šo dižkoku ir apzināti, pateicoties sabiedrības iesaistei, kas ik gadu ziņo par saviem novērojumiem. Dižkoku var pieteikt ikviens, tāpēc kopš 2022. gada pārvalde pēc dižkoka statusa piešķiršanas informē zemes īpašnieku, kurš ir atbildīgs par dižā koka saglabāšanu.

2022. gada sākumā letāli beidzās stāsts vienam no pusaugu lāčiem, kas pēc izšķiršanas no otra lāča diemžēl atgriezās pie savvaļas dzīvniekam netipiska ieraduma barību meklēt cilvēku tuvumā. Gan šis gadījums, gan pārvaldes veiktā sabiedriskā aptauja uzskatāmi parādīja zemo izpratni un zināšanu līmeni daļā sabiedrības par savvaļas dzīvnieku atšķirību no mājdzīvniekiem. Proti, ceļmalā lācis tika barots ne vien ar dārzeņiem, bet arī čipsiem un konfektēm. Savukārt teju puse aptaujas dalībnieku tic, ka savvaļas dzīvnieku var pieradināt kā mājdzīvnieku. Lai šos mītus kliedētu un mazinātu cilvēku vēlmi nest mājās savvaļā sastaptu dzīvnieka vai putna mazuli, pārvalde īstenoja informatīvo kampaņu “Neizdzēs dzīvību!”, papildu tam uzsākot diskusiju ar plašu institūciju loku par nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai vienkāršotu un efektivizētu bezpalīdzīgā stāvoklī esošu dzīvnieku glābšanu, rehabilitāciju un atlaišanu savvaļā.    

Pērn pārvalde turpināja pilnveidot materiāli tehnisko bāzi ar modernu aprīkojumu. Piemēram, iegādātas nakts redzamības ierīces – binokļi, brilles un zemūdens drons –,  dabā izvietotas speciālās kameras, sarūpētas planšetes, dažādas pārvietošanās un lietu pārvietošanas ierīces. Modernais inventārs paplašina apsekojamo teritoriju kontroles iespēju diapazonu, skatupunktus un piekļuves iespējas citādi grūti sasniedzamām teritorijām, paaugstinot darba efektivitāti un ceļot kvalitāti. Tas kopumā ļauj vēl vairāk ierobežot potenciālo pārkāpumu iespējas, kā arī gūt vērtīgu informāciju par ūdenstilpju un citu biotopu stāvokli.

Analizējot pārvaldes publiskās aktivitātes, redzams, ka sabiedrība aizvien vairāk vēlas praktisku un rezultatīvu iesaisti dabas saglabāšanā, proti, nedaudz mazinājusies interese par dalību izzinošos pasākumos, taču palielinājies dalībnieku skaits sabiedrības iesaistes kampaņās un aktivitātēs, piemēram, ziņojot par noteikumu pārkāpējiem, talkās, dižkoku apsekošanā, aizsargājamo sugu glābšanā u.c. Tāpat  pavasara abinieku migrācijas laikā, atsaucoties pārvaldes aicinājumam, kampaņā “Misija – KRUPIS” kopumā tika identificēts 41 ceļa posms, kas šķērso krupju migrācijas ceļu, un ar 100 brīvprātīgo palīdzību izglābti teju 1 500 krupji. Savukārt ikgadējā kampaņa “Uzmanību – liedagā ronis!”, kurā pārvalde skaidro, kāpēc ronēni atpūšas pludmalē un cik bīstami tiem ir suņi, kas netiek turēti pavadā, rezultējas ar aizvien mazāku savainoto ronēnu skaitu. 2022. gadā uz Rīgas Nacionālo Zooloģisko dārzu tika nogādāti vien trīs savainoti ronēni.  

Pirmo reizi uz laiku slēdzot trīs upju grīvas, lai tajās ļautu netraucēti atjaunoties kādreizējai mazo zīriņu populācijai, pārvaldes regulārajos apsekojumos secināts, ka sabiedrības izpratne un vēlme atbalstīt dabas daudzveidības atjaunošanu ir augsta. Tikai nereti tika konstatēta apzināta aizlieguma neievērošana.  

Beidzoties Covid-19 rezultātā noteiktajiem ierobežojumiem, mainījušies arī cilvēku ieradumi doties dabā. Paplašinoties piedāvājumam – veikali, kino, festivāli, ārzemju ceļojumi utt. – īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apmeklētāju skaits ir samazinājies, taču tas nav atgriezies pirms pandēmijas līmenī. Palielinājusies cilvēku interese doties uz tālākiem galamērķiem. Ja Rīgas tuvumā esošie dabas tūrisma maršruti un objekti apmeklēti mazāk nekā 2021. gadā, tad tālākie, piemēram, Kristakrūga skatu tornis, Veczemju klintis, Kolkas priežu taka, piedzīvojuši būtisku (30-80%) apmeklētāju skaita pieaugumu. Precīzākiem mērījumiem un datu analīzei pārvalde izvietojusi dabā 11 jaunus apmeklētāju skaitītājus un kopā ar Vidzemes Augstskolu turpina darbu pie kopīgas datu bāzes izstrādes. Lai iedvesmotu jauniem galamērķiem un atpūtai dabā, pārvalde izstrādājusi un publicējusi jaunu tīmekļa vietni www.tiekamiesdaba.lv.

2022. gads dabas izglītībā bijis ieguldījumu un inovāciju gads. Paplašinot dabas izziņas iespējas, pārvalde izstrādājusi un ieviesusi vairākus jaunus piedāvājumus. Tagad dabas izziņa iespējama ne vien piecos pārvaldes dabas centros un Līgatnes dabas takās, bet to palīdz nodrošināt arī jaunizveidotā Mobilā dabas klase, padarot dabas izziņu pieejamāku, kā arī uzskatāmi demonstrējot atjaunojamo (saules) enerģiju izmantošanu mobilu pakalpojumu nodrošināšanā. Oktobrī tika atvērts jauns dabas izziņas punkts – Gaujas Nacionālā parka dabas centrs Siguldā, koncentrētā veidā ļaujot apmeklētājiem izprast Gaujas senlejas veidošanos Devona periodā un mūsdienās saudzējamās dabas un ainavas vērtības. Savukārt Līgatnes dabas taku apmeklētājiem turpmāk tiek nodrošināts bezmaksas gids virtuālajā vidē – mobilā lietotne “LDT gids” –, tādējādi pastaigu takās papildinot ar izziņu un izglītošanos.

Latvijas daba nav atrauta no pārējās pasaules, to pērn tā atgādināja vairākkārt – jūlijā Baltijas jūras krastā izpeldēja valzirgs, kas ir ļoti netipisks dzīvnieks mūsu klimata joslai, pāris nedēļas vēlāk Kurzemē tika izskalota arī zobenzivs, bet septembrī Latgales lekno zāli baudīja no citām valstīm ienākuši sumbri. Savvaļas dzīvnieki šādā veidā mums atgādina par klimata izmaiņām, kā rezultātu nepārdomātiem lēmumiem un rīcībām.

Lai cilvēku radīto negatīvo ietekmi mazinātu, ES uzņemto Zaļo kursu 2022. gada nogalē papildinājusi ANO konvencija par bioloģisko daudzveidību, kā arī uzsākts darbs pie ES Dabas atjaunošanas likuma izstrādes, ietverot atjaunošanas mērķus dažādām ekosistēmām visā ES. Latvijā tā ir iespēja dabas saglabāšanas nozares stiprināšanai, taču vienlaicīgi arī milzīgs izaicinājums, meklējot kompromisu un balansu starp saimnieciskajām un dabas interesēm.  

Plašāka informācija:
Ilze Reinika,
Dabas aizsardzības pārvaldes 
Vecākā komunikācijas speciāliste

Tālr.: 26421296 

E-pasts: ilze.reinika@daba.gov.lv

www.daba.gov.lv

 

 



Atpakaļ uz sākumu