Autentiskums, kas aizrauj – mūsdienu etnomūzika no Jāņu ugunskura līdz „Eirovīzijai”

Etnomūzika ir žanrs, kas sakņojas tautu tradīcijās – dzimusi no cilvēku dzīvesveida, svētkiem, darba, ticējumiem un prasmēm, taču, lai arī tai piemīt dziļas vēsturiskas saknes, mūsdienās etnomūzika vairs nav tikai folkloras ansambļu repertuārs. Tā ir kļuvusi par dzīvu, dinamisku žanru, kas sevi spoži pierāda arī uz „Eirovīzijas” un lielāko festivālu skatuvēm.

„Etnomūziku var saukt arī citos vārdos. Piemēram, ja runājam par tautas mūziku, tad vairāk izceļam tādu folkloras kopu un ansambļu skanējumu, kas cenšas pēc iespējas saglabāt mūzikas senākos slāņus, savukārt postfolklora ir plašāks apzīmējums grupām, kas iedvesmojas no tautas mūzikas mantojuma, bet savā izpildījumā to interpretē mūsdienīgi un pat eksperimentāli. Vēl ir arī pasaules mūzika, kas meklē muzikālo materiālu ne tikai vietējās, bet visas pasaules muzikālajās tradīcijās, bieži vien tās sapludinot vienotā skanējumā,” ieskatu etnomūzikas dažādībā piedāvā Juris Zalāns no kultūras menedžmenta centra „Lauska”, kura paspārnē izdotas jau desmit etnomūzikas izlases „Sviests”, un pašlaik norit darbs pie vienpadsmitās. Kā viens no Valmiermuižas etnomūzikas festivāla rīkotājiem Juris piebilst: „Valmiermuižā 5. jūlijā būs baudāmi visi šie etnomūzikas krāšņie atzari.”

Muzikāls ceļojums starp žanriem un pasaules kultūrtelpām

Mūsdienu etnomūzikas mākslinieki meklē līdzsvaru starp autentisko un laikmetīgo, saglabājot tautas mūzikas kodolu – ritmus, tematiku, instrumentus un dziedāšanas tehnikas –, bet vienlaikus ietērpjot to modernās aranžijās. Etnomūzika bieži saplūst un bagātinās ar citu žanru ietekmēm, kā džezu, elektroniku, rokmūziku un pat repu, radot inovatīvu skanējumu un pasaules etnomūzikas skatuvei piesaistot arvien jaunus klausītājus. Latviešu grupas, kā „Auļi”, „Iļģi”, „Skyforger”, spilgti pierādījušas spēju saglabāt tautas mūzikas dvēseli, vienlaikus uzrunājot mūsdienu klausītājus ar spēcīgu enerģiju un sev raksturīgu muzikālu interpretāciju. ● Video: „Auļi” – „Jūra” Jūra - Auļi

Žanru mijiedarbību pašmāju mūzikas laukā spilgti ilustrē etnomūzikas septets „Līgas pH3”. Sadarbojoties ar alternatīvās un smagās mūzikas pārstāvjiem, „Līgas pH3” tautas mūziku ieved eksperimentālās mūzikas teritorijā un spēj pārsteigt gan ar muzikālo izpildījumu, gan saturisko vēstījumu. Grupas jaunākais albums „Ne tā gaida Jāņa bērnus” veidots kā introverta Jāņu dziesmu programma, kuras pamatā ir lēnas, mierīgas, iekšupvērstas līgotnes, piedāvājot alternatīvu skatījumu uz tradicionāli ekspresīvo svētku noskaņu. „Ne visas līgotnes ir līksmas un priecīgas, ne visas dziedamas skaļi un braši. Dainu tekstos atrodams gana daudz apcerīgu, meditatīvu, rāmu un iekšupvērstu vasaras saulgriežu tēmu,” albuma noskaņu iezīmē grupas dalībniece, baltu filoloģe Inese Tone.

● Video: grupas „Līgas pH3” video, kas sadarbībā ar franču režisoru un videomākslinieku Vinsentu Mūnu tapis 2024. gada vasarā LĪGAS PH3 (Riga, Latvia) - YouTube

Tepat kaimiņos robežas starp tradicionālo folkmūziku, pasaules mūziku un eksperimentālo džezu tiecas lauzt lietuviešu multiinstrumentālists Sauļus Petreiķis, kurš spēlē vairāk nekā 50 dažādus pūšamos instrumentus no visas pasaules. Paveroties nedaudz tālāk no baltu tautu tradīcijām, bulgāru grupas „Oratnitza” mūziķus vieno mīlestība gan pret folkloru, gan mūsdienu elektroniskās mūzikas žanriem, tāpēc viņi savu unikālo skanējumu dēvē par „ethnobass”, un tajā bulgāru tautas melodijas savijas ar pasaules mūzikas elementiem, hip-hop, dubstep, trap un pat D’n’B. ● Video: grupas „Oratnitza” uzstāšanās „Zenith Fusion Festival” Bulgārijā: Oratnitza - Stapil Dobri

Mītiskās pasaules vilinājums

Mitoloģiskajam un mītiskajam etnomūzikas pasaulē ir dziļa nozīme, jo tās saknes bieži vien meklējamas tautu ticībās, rituālos un pasaules izpratnē. Skaņdarbi bieži vien kalpoja kā tilts starp redzamo un neredzamo pasauli, tādējādi etnomūzika kļūst par stāstītāju un glabātāju senām atziņām par pasaules kārtību. Robežu uz mitoloģisko pasauli kā spilgtu metaforu šogad „Eirovīzijas” finālā izmantoja pašmāju etnomūzikas grupa „Tautumeitas”. Viņu priekšnesuma vizuālais stāsts vijās caur divām pasaulēm, ko uz skatuves šķīra simbolisks aizkars. Šādi priekšnesuma nozīmi „Tautumeitas” komentē savā instagram profilā: „Ik detaļa – apģērbi, galvas rotas –, tika veidoti tā, lai atbalsotu mītiskā klātbūtni latviešu folklorā, kur gari izceļas no ezeriem, mežiem un rīta rasas. Šī dziļā saikne ar dabu caurvij mūsu kultūru – katrs koks, upe un vētra nes savu nozīmi. Ar šiem elementiem mēs modernā mītā pārradām šo mantojumu, godinot un iemiesojot latviešu garu nepieradināto sievišķās enerģijas šķautni.” ● Video: grupas „Tautumeitas” priekšnesums „Eirovīzijas” finālā 2025. Tautumeitas – Bur Man Laimi (LIVE) | Latvia