Kāpēc pārgājieni dara mūs veselus un laimīgus

Pārgājieni rosina radošumu

Varat aizmirst par ikrīta kofeīna devu – pētījumi liecina, ka pat pēc neilgas pastaigas mūsu smadzenes spēj krietni labāk koncentrēties, savukārt spēja radoši risināt problēmas palielinās līdz pat 50 procentiem. Jo mazāk tehnoloģiju un vairāk dabas, saules un svaiga gaisa, jo vieglāk ir būt radošam, ziņo Stenfordas universitātes pētnieki.

Pastaigu cienītāji ir labā fiziskā formā

Soļojot pa meža takām, ķermenis tiek nodarbināts tikpat intensīvi, cik smadzenes. Viena stundu gara pastaiga ļauj sadedzināt ap 500 kalorijām, atkarībā no takas nogāzes un līdzi paņemto mantu smaguma. Staigājot pa zemes virsmu, mūsu locītavas cieš ievērojami mazāk, nekā staigājot pa asfalta klājumu. "Tādēļ arī nejūtu stīvumu vai čīkstoņu locītavās pēc pārgājiena, salīdzinot ar skrējienu pa asfaltu," piezīmē Viskonsinas dabas parka mežzine, kas arī ir iecienījusi pastaigas dabā.

Pārgājieni dziedē

Saka, ka laiks dziedē visas rētas, taču pārgājieni arī veiksmīgi tiek ar to galā – daži pētījumi liecina, ka pārgājienu sniegtais labums mūsu veselībai ir krietni lielāks par asinsrites vai sirdsdarbības uzlabošanu. Piemēram, pētot onkoloģijas pacientu asinis, tika atklāts, ka ilgstošs pārgājiens paaugstina ķermenī antioksidantu skaitu un līdz ar to spēju cīnīties pret dažādām slimībām. Savukārt cilvēkiem, kas sirgst ar hronisko depresiju, ceļošana ar kājām rada pacilātāku noskaņojumu un mazina nomācošas domas.

Arī tiem, kas tāpat ir veseli, pastaigas uzlabo ikdienu: "Esot dabā, prom no ikdienas rutīnas un tehnoloģijām, cilvēki paliek vienatnē ar sevi. Šādi mēs atkal savienojamies ar savu "Es". Daba ļauj izjust mieru un patiesu labklājību," vēsta brīvdabas programmu vadītājs.

Autors: Santa Bivbāne
Avots: BalticTravelnews.com/Huffingtonpost.com