Taka aizved aptuveni vienas stundas garā ceļojumā cauri neskartai dabai kopā ar Runtiņupītes čalošanu gar lībiešu valdnieka Kaupo kapu. Kubeseles dabas takas garums ir nepilni 4 km.
Ceļotāji automašīnu var atstāt netālu no dievnama esošajā stāvvietā. Krimuldas baznīca ir vecākā Latvijas lauku baznīca. Tā Kubeselē celta 1205.gadā. Baznīca apmeklētājiem atvērta katru dienu. Apskate pret ziedojumiem.
Pie baznīcas atrodas Lilijas labirints un piemiņas akmens latviešu rokrakstu literatūras pārstāvim, Krimuldas draudzes skolas skolotājam J.N.Ramanim. Labirints kristīgajā pasaulē jau izsenis simbolizē cilvēka ceļu pie Dieva.
Šķērsojot Runtiņupīti par pusloka tiltiņu un paejot garām Tējas namiņam, skatam paveras Kubeseles pilskalns, uz kura 1775.gadā uzcelta mācītājmāja. Pilskalna pakājē, Runtiņupītes krastā, nonākam pie uzkalniņa, kas tiek uzskatīts par Kaupo kapa vietu. Par to vēsta piemiņas zīme. Pilskalns ir vietējās nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Pilskalna nogāzes trīs puses ir ļoti stāvas, iespējams, ka pat mākslīgi pastāvinātas, tā norobežojot kalnu no zemajām apkārtnes pļavām. Uz austrumiem no mācītāja mājas esošā augstienes iežmauga varētu būt vēlākos laikos aizbērtā pilskalna aizsarggrāvja vieta. Daži vēsturnieki šo pilskalnu uzskata par Livonijas Indriķa hronikā minēto Gaujas lībiešu valdnieka jeb vecākā Kaupo pils vietu. Tomēr līdz šim nav arheoloģiska pamatojuma saistīt Kubeseles pilskalnu ar kādu no lībiešu pilīm. Tomēr fakts, ka tieši te senatnē celta Kubeseles (Krimuldas) baznīca, liecina, ka šeit jau pastāvējusi kāda Gaujas lībiešu apmetne vai pilskalns, jo baznīcu neceltu neapdzīvotā vietā. Uz intensīvu apdzīvotību te norāda arī tuvējā apkārtnē esošie daudzie 11.–13. gs. lībiešu kapu uzkalniņi.
Netālu no piemiņas vietas var apskatīt Kubeseles jeb Runtiņalu. Tās garums 5-6 metri. Ala ir aizsargājams ģeoloģisks objekts.
Ejot tālāk cauri Gaujmalas mežiem un vairākkārt šķērsojot Runtiņu, lokveida taka nonāk pie Saulstaru alas smilšakmens atsegumā. Tālāk skatam atklājas Lielais akmens jeb Runtiņa avotakmens, pie kura iztek spēcīgs avots. Netālu, skaistās Gaujas krastā redzami Gaujas plostnieku darba liecinieki – betona enkurkluči.
Taka turpinās mežā, kur var starp kokiem saskatīt senos baltu un lībiešu uzkalniņkapus, kā arī Gaujas kapsētu un visbeidzot Veco Baronu kapsētu.
Iznākot no meža, labajā pusē skatam paveras skaista ainava ar stalto Krimuldas baznīcu.
