Priekuļi

Priekuļi atrodas gleznainās Vidzemes centrālajā daļā, Gaujas upes kreisajā krastā. Gauja kopā ar tās pietekām ir radījusi daudzveidīgu novada ainavu – bagātu ar iežu atsegumiem un alām, avotiem un dižiem laukakmeņiem. 

Priekuļu pilsētas apkārtnes daba aicina izzināt pirmatnējās takas. To līkločos var iepazīt senus ozolus, mežu biezokņa un ziedošo pļavu ainavas, daudzējādas klintis un iežus, vairākus dīķus un Gaujas straujo tecējumu gar upes smilšainajiem krastiem.

Pastaigu takas un parki

Priekuļu centrā var apmeklēt apzaļumoto Priekuļu Saules parku, lai izstaigātu veselības taku un apskatītu unikālo Saules pulksteni. Tas ir Latvijā lielākais dalības jeb analemmatiskais Saules pulkstenis. Kā pulksteņa rādītājs tajā darbojas cilvēks, veidojot ēnas, kas norāda virzienu uz stundas atzīmi.

Dodoties no Priekuļiem Veselavas virzienā, iespējams izstaigāt Brīvnieku taku, kas pazīstama ar vairāk nekā 25 kokā grebtām pūcēm un dažādām latvju zīmēm. Takas apkārtnē atrodas vairāk kā 10 gleznaini dīķi, kurus ieskauj nelieli mežu ieloki un plašas pļavas.

Dabas apskates objekti

Ērgļu klintis ir viens no krāšņākajiem klinšu atsegumiem Latvijā. Tās ir garas smilšakmens klintis, kuru pakājē atrodas balto smilšu pludmale. Dzīvības piestrāvotās apkārtnes ainavas var vērot no skatu laukumiem, kas izveidoti virs klintīm.

Liepas Lielā Ellīte ir vienīgais Latvijā saglabājies dabīgā smilšakmens veidojums, kuram raksturīgi īpaši izciļņi, dobumi un arkas. Kopš seniem laikiem Lielās Ellītes ala un tās avots ir nozīmīga svētvieta un atzīts apskates objekts.

Netālu no Priekuļiem līkumus met Vaives upe, kas ir Raunas upes kreisā pieteka. Upei raksturīgas daudzas gravas un smilšakmens atsegumi.

Vēsturiskas vietas

Dodoties Veselavas virzienā, ir vērts iegriezties senajā Veselavas muižā. Iepazīsi reiz slavenās Kampenhauzena dzimtas vēsturi, apskatītu krāšņās muižas telpas un apbrīnojamo ēkas apkures sistēmu, kur daudzie mājas apkures ierīču dūmkanāli ir koncentrēti tikai trīs dūmeņos.

Pēc ekskursijas muižā var doties pastaigā uz dabas parku. Tam raksturīgi seni koki, biezi krūmāji un mežonīgās dabas zaļuma piepildīti dabas skati, kas paveras, dodoties lejā pa kāpnēm uz Rauņa upītes senleju.

Muižā tiek rīkoti dažādi mākslas un kultūras pasākumi – klasiskās mūzikas koncerti, viduslaiku dejas, dziedājumi, kā arī izstādes. Pucējušies vakartērpos, pasākumu apmeklētāji bauda muižas senatnīgo atmosfēru, mākslu un izklaides, kā arī gardas maltītes un dzērienus.

Veselavas muižas bibliotēkas telpās, kur atrodas Priekuļu tūrisma informācijas punkts, var saņemt noderīgu informāciju par tūrisma iespējām Priekuļos, Cēsīs un to apkārtnē.

• Jūnijā noris Priekuļu novada svētki
• Jūlijā noris Rožu svētki Veselavas muižā
• Oktobrī Eduarda Veidenbauma memoriālajā muzejā "Kalāči" noris dzejnieka dzimšanas dienas atceres pasākums
• Veselavas muižas estrādē noris vairākas zaļumballes

Fakti

• Priekuļu novada teritorija – 301,8 km²
• Priekuļu novadā ir 8611 iedzīvotāji
• Priekuļu novadu veido Priekuļu, Liepas, Mārsnēnu un Veselavas pagasti
• Priekuļi atrodas 4 km attālumā no Cēsīm (uz austrumiem)
• Priekuļu novadā pār upi Rauna slejas augstākais dzelzceļa tilts Baltijā (24 m virs upes līmeņa)
• Veselavā dzīvojis pirmā Latvijas karoga meta autors Jānis Lapiņš
• Priekuļos atrodas Latvijas vecākais laukaugu selekcijas institūts "Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts"