Augu vērošana Piķenes kraujā

Ieteicamais laiks

Dažādos mēnešos atšķirsies novērojamo sugu klāsts. Aprīļa beigās un maija sākumā tie būs pavasara augi, vēlāk – vasarai tipiskie. Rudeņos Piķenes kraujas apkaimē būs novērojama liela sēņu daudzveidība.

Maršruta gaita

Gaisa trošu ceļa stacija Krimuldas pusē – Krimuldas muiža – Piķenes kraujas augšdaļa – Velnalas klintis – Piķenes kraujas lejasdaļa – Krimuldas Seprentīna ceļš – gaisa trošu ceļa stacija Krimuldas pusē.

Garums

~ 6 km

Ilgums

Vairākas stundas atkarībā no gājēju ieinteresētības.

Grūtības pakāpe

Viegls.

Ceļa segums

Galvenokārt meža ceļi un takas, zemes ceļi, koka kāpnes senlejas krastu nogāzēs. Krimuldas muižas apkaimē – asfalta un bruģa segums.

Sākums/beigu punkts

Autostāvvieta pie Gaisa trošu ceļa stacijas Krimuldas pusē. 24.83129, 57.16937

Marķējums

Dabā viss maršruts nav marķēts. Ar velosipēdistu norādēm marķēti atsevišķi maršruta posmi no Krimuldas līdz Velnalas klintīm.

Attālums no Rīgas

50 km.

Loģistika un sabiedriskais transports

Vilciens posmā Rīga–Sigulda kursē 8–10 reizes dienā. Līdz Krimuldai var aizbraukt ar Gaisa trošu vagoniņu, šķērsojot Gaujas senleju, vai doties ar kājām, vai arī izmantot elektromobili un starppilsētu autobusa pakalpojumus.

Der zināt! 

Maršruta veikšanai nepieciešami piemēroti apvidus apavi, Siguldas un Krimuldas apvidus karte. Noderēs navigācijas ierīce. Katrs pats ir atbildīgs par drošību maršruta veikšanas laikā. Glābšanas dienesti: 112.

Iesakām!

Pie Velnalas klintīm var pāriet pāri kājnieku tiltam, lai aplūkotu tās no pretējā Gaujas krasta.

1. Gaujas senleja

Viena no iespaidīgākajām Baltijas reljefa formām, kuras aizsardzības un saglabāšanas nolūkā izveidots Gaujas nacionālais parks. Gaujas senlejas sākums atrodas pie Abula ietekas Gaujā, bet tās beigu daļa – pie Murjāņiem. Viena no galvenajām Gaujas un to pieteku krastu dabas un ainaviskām vērtībām un tūristu piesaistēm ir devona perioda smilšakmens atsegumi, kurus tuvākajā apkaimē dēvē par iežiem. Smilšakmens atsegumi ir sastopami arī lielākajā daļā Gaujas pieteku, kuru ielejas un gravas saplūst ar Gaujas senleju.

Pievērs uzmanību!

Pie Gaisa trošu ceļa ir kāpnes, pa kurām var doties senlejā, apskatot nogāžu mežu biotopus ar sausokņiem, kritalām un koksni noārdošām sēnēm. Uz kokiem sūna – parastā vāverastīte.

2. Krimuldas muiža

Gan uz pili (no pretējā krasta un no Gaisa tramvaja), gan no pils paveras lielisks skats uz Gaujas senleju.

Pievērs uzmanību!

Līdz mūsdienām saglabājies firsta Johana Līvena romantiskā stilā veidotais ainavu parks, kurā ir daudz vecu koku, t.sk. ozolu. Šī ir laba augu – sūnu un ķērpju (ramalīnas, usnejas u.c.) iepazīšanas vieta.

3. Piķenes krauja 24.82708, 57.16081

Ap 1 km garš un 78–80 m augsts Gaujas senlejas labā pamatkrasta posms. Pa Piķenes kraujas augšdaļu stiepjas meža takas, bet pa augšdaļu un vidusdaļu – Siguldas kalnu velotūrisma maršruts. No Piķenes kraujas dažviet, īpaši bezlapu periodā, paveras nelielas skatu perspektīvas uz Gaujas senleju.

Pievērs uzmanību!

Piķenes krauju klāj nogāžu meži, kas ir aizsargājami biotopi. Tajos dominē ozols, liepa, kļava un lazdas. Piemērota augu – paparžaugu, ziedaugu, sūnu, ķērpju un arī sēņu vērošanas vieta. Pļaviņā iepretim “Brūveriem” var redzēt mežacūku rakumus, bet agros rītos var palaimēties redzēt stirnas. Gar Gaujas senlejas krastu ļoti daudz liela izmēra kritalu (vaboļu kāpuru, vārpstiņgliemežu, sēņu un kukaiņu dzīves vide), sausokņu. Redzamas dažādu dzeņu un dzilnu (dzirdamas arī balsis) sugu kalumu pēdas uz koku stumbriem, sēra piepes. Bagātīgs sūnu klāsts, t.sk. parastā vāverastīte.

4. Velnalas klints 24.81179, 57.15047

Gaujas senlejas beigu daļas viena no varenākajām klinšu sienām – ap 15 m augsta, kas izveidojusies upes labā krasta līkumā. Skatoties no pretējā Gaujas krasta, klinšu vidusdaļā ir redzama Krimuldas Velnalas tumšā mute. Virs Velnalas klints apskatāmas vecas un bioloģiski nozīmīgas priedes ar t.s. krokodilādas mizu. Klinšu augšdaļā atjaunotas koka laipas.

5. Krimuldas Velnala 24.81129, 57.15042

22,5 m dziļā (eju kopgarums – 35 m) ala veidojusies dzeltenajos Gaujas svītas smilšakmeņos 8 m augstumā virs Gaujas ūdens līmeņa. Tās vecumu vērtē ap 10 000 gadu un to veidojis avots, kas izsīcis, pēc kā ala daļēji aizbrukusi. Kopš 1980. g. alas apmeklējumi ir pārtraukti. Līdz tam ala bija populārs tūrisma objekts. Sena kulta vieta.

6. Kājnieku tilts pār Gauju 24.80707, 57.14917

1976. g. celtā vanšu tilta mērķis bija radīt iespēju Siguldas apmeklētājiem veikt apļveida maršrutu starp Siguldu un Krimuldu. Rudeņos, ja dzidrs ūdens, laba lašu vērošanas vieta.

7. Mazā Velna ala 24.81859, 57.15017

No Velnalas klintīm, ejot gar Piķenes krauju Krimuldas virzienā, nevar paiet garām Mazajai Velna alai, kas atrodas kraujas lejasdaļā iepretim Gaujas vecupei. Alai ir divdaļīga ieeja, ko sadala smilšakmens pīlārs. Garums 16,5 m, platums 4 m, augstums ap 2 m.

8. Vecupes

Piķenes kraujas lejasdaļā ir redzamas divas lielākas vecupes. Tās ir vietas, kur kādreiz tecējuši upes ūdeņi. Straumei izskalojot īsākus ceļus, vecajās gultnēs vairs nav vērojama regulāra ūdens caurtece. Parasti ūdens apmaiņa vecupēm notiek pavasara palos, kad tās bagātinās ar jauniem ūdens krājumiem. Vecupēs to īpašā hidroloģiskā režīma dēļ ir izveidojušās īpašas augu un dzīvnieku sabiedrības, tādēļ vecupes nereti ir saudzējami biotopi. Bieži vecupes savā pārziņā pārņem bebri, kuru darbi ir redzami gan pašās vecupēs, gan to krastos. Šeit izveidota “Piķenes bebra taka”.