Home / Enter Gauja / MARŠRUTI

Dabas vērošana Bīriņu pils parkā

Aptver trīs Bīriņu pils parkus vai to daļas – Priežkalna parku, Mežaparku un Ainavu parku, iepazīstinot ar augu, sēņu, dzīvnieku un biotopu daudzveidību pils apkaimē.

Piemērots ikvienam, kam ir interese par dabas procesiem cilvēku vēsturiski veidotās teritorijās. Līdzi vēlams vietējais gids.

Ieteicamais laiks

Aprīlis – oktobris. Dažādos mēnešos atšķirsies novērojamo sugu klāsts. Aprīļa beigās – maija sākumā tie būs pavasara augi, migrējošie un ligzdojošie putni, vēlāk – vasarai tipiskās sugas. Vasaras otrajā pusē un rudenī var vērot dažādas sēņu sugas.

Maršruta gaita

Administrācijas ēka – Dzirnavu ezers – Sēru aleja – Kapenes – Mežaparka aplis (Lielās pļavas – Mīlestības saliņa – Avota kalns – Augusta dīķis) – Eņģeļkalns – Emīlijas aleja – Ainavu parks – Mīlestības ozols – Stallis – Bīriņu pils – Administrācijas ēka.

Garums

~ 7 km

Ilgums

Vairākas stundas atkarībā no gājēju ieinteresētības.

Grūtības pakāpe

Viegls.

Ceļa segums

Galvenokārt meža ceļi un takas, parka celiņi, nedaudz – asfalts.

Sākums/beigu punkts

Auto stāvlaukums pie Bīriņu pils administratīvās ēkas. 24.65966, 57.24384

Marķējums

Maršrutā ir norādes uz dažādiem ar pils parku un pili saistītiem vēsturiskiem objektiem un parka vides elementiem.

Attālums no Rīgas

55 km.

Loģistika un sabiedriskais transports

Bīriņus var sasniegt ar starppilsētu autobusu no Rīgas, kas kursē pa Raganas–Limbažu (P 9) autoceļu, vai no Saulkrastiem. No Saulkrastu dzelzceļa stacijas (16 km) Bīriņi ērti sasniedzami ar velosipēdu.

Der zināt! 

Maršruta veikšanai (ja iepazīst arī pļavu un ar bebru darbību saistītos biotopus) vēlami piemēroti apvidus apavi un parku shēma. Katrs pats ir atbildīgs par drošību maršruta veikšanas laikā. Glābšanas dienesti: 112.

Iesakām!

Maršrutu var katrs kombinēt un mainīt katrs pēc saviem ieskatiem.

 

Pievērs uzmanību!

Augi, sēnes

Kaut arī Mežaparkā ir sastopamas dažādas koku un krūmu sugas, te dominē priedes (t.sk. vecas, ar t.s. krokodilādas mizu) un egles, trauslais vītols (dižkoks), bet pamežā zeļ bagātīgas lazdu audzes un ērgļpapardes. Bijušās pļavas aizaug ar baltalkšņu audzēm, bet mitrākās vietās vērojami melnalkšņi. Pie kapenēm apskatāma iespaidīga izmēra liepa, kuras pamatnē aug ķērpis – peltīgera. Rudenī alejas iekrāso koši sarkanie segliņi. Savukārt pavasarī bieži redzamas zilās vizbulītes un baltais vizbulis. Manāmas parastās kumeļpēdas platās lapas, zem kurām slēpjas sārti ziediņi. Jāatceras, ka maijpuķītes un to sarkanās ogas ir indīgas! Kūdrainajās pļavās vasaras otrajā pusē aug vīgriezes. Vecākus kokus (arī gar pils iebraucamo ceļu) klāj bagātīgs ķērpju sugu klāsts, kas liecina, ka šejienes gaiss ir tīrs. Uz kritušu koku stumbriem var redzēt t.s. mākslinieku piepi (parastā plakanpiepe) un apmaloto piepi.


Putni

Piemērotākais laiks putnu vērošanai ir maijs–jūnijs. Šajā laikā putni ir aktīvi – dzied, aizstāv teritoriju un ir aizņemti ar ligzdošanas gaitām. Pils parkos apskatāmas tipiskas ar vecākiem mežu biotopiem saistītas putnu sugas – dižraibais dzenis, trīspirkstu dzenis, melnā dzilna (arī to kalumi vecos sausokņos), meža pūce (koku dobumos, dzirdama tās riesta balss naktīs). Bieži redzamas ir dažādu sugu zīlītes (lielā, cekulzīlīte, pelēkā zīlīte), dzilnītis, melnais meža strazds, dzirdama dziedātājstrazda dziesma, sīlis, žubītes u.c. Uz Bīriņu viena no mazajiem torņiem ilgus gadus ligzdo baltais stārķis, ligzda pilnībā pārskatāma, uzkāpjot pils lielajā tornī. Dīķī vai Bīriņu ezerā bieži viesi ir mežapīles. Uzmanīgs vērotājs ziemā pamanīs krustknābju darbošanos.


Zvēri

Parku mežainākajās daļās un pļavās nereti var manīt zaķi vai tā darbības pēdas – spiras. Gar Mežaparka (augstāka vieta, paceļas virs apkaimes palieņu pļavām) rietumu nogāzi tek neliela upīte, uz kuras bebrs uzbūvējis dambi. Apkaimē, t.sk. Dzirnavu ezera krastos ir redzami arī citi bebra darbi – nogāzti koki ar nograuztu mizu. Nevar nepamanīt mežacūku rakumus. Siltos vasaras vakaros (jūlijs) Bīriņu pils apkaimē un virs Bīriņu ezera var novērot barojamies dažādas sikspārņu sugas. Savulaik pils parkā bieži bija redzamas vāveres. Caunu savairošanās ir par iemeslu vāveru skaita samazinājumam visā Latvijas teritorijā.


Kukaiņi

Gar taku malām redzami skudru pūžņi. Maija beigās dzirdama zemesvēža dziesma. Muižas aleju vecajos kokos mīt Eiropā reti sastopamais lapkoku praulgrauzis.

 



Atpakaļ uz sākumu