Home / Enter Gauja / MARŠRUTI

Gaujas labais krasts

Rāmkalni – Bīriņi – Ungurmuiža – Sietiņiezis – Valmiermuiža

Maršruts (starp Gaujas labo krastu un A3 autoceļu) šķērso visu Gaujas nacionālā parka teritoriju dienvidrietumu–ziemeļaustrumu virzienā. Tajā iekļauti izcilākie teritorijas dabas pieminekļi un labākās skatu vietas. Lai maršrutu dažādotu, tajā ir atrodami arī nozīmīgākie kultūras un vēstures pieminekļi, kas nereti ir cieši saistīti un neatraujami no dabas vides. Piemēram, Ungurmuižas kompleksa parks ir nozīmīga vairāku Eiropas mērogā apdraudētu sugu dzīves vieta, bet Turaidas muzejrezervāta dīķītī pavasarī var novērot zalkšus, kas pusdienās “ietur” gardu maltīti – zaļās vardes.

Maršruta gaita

Atpūtas parks “Rāmkalni” – Ragana – Bīriņu pils – Krimulda – Turaida – Inciems – Straupe – Stalbe – Ungurmuiža – Rubene – Vaidava – Sietiņiezis – Valmieras apvedceļš – Valmiermuiža.

Garums

~ 125 km

Ilgums

2-3 dienas.

Ceļa segums

Grantēti ceļi ir Vaidavas – Sietiņieža apkaimē. Pārējā daļā ceļš ar asfalta segumu.

Sākums/beigu punkts

Atpūtas parks “Rāmkalni”, 24.65910, 57.12462 / Valmiermuiža, 25.43228, 57.55605

Der zināt! 

Pēc ilgstošām lietavām atsevišķos posmos var būt slikta grants ceļa kvalitāte. Pirms brauciena jānoskaidro aktuālā informācija par muzeju u.c. vietu darba laikiem. Ieteicams apmeklēt vietējos TIC, kur var iegūt informāciju un apkārtējo novadu kartes. Objektos, kurus paredzēts apskatīt no iekšpuses (vai kuriem nav atrodams darba laiks), apmeklējums jāpiesaka savlaicīgi. Katrs pats ir atbildīgs par drošību maršruta veikšanas laikā. Glābšanas dienesti: 112.

Iesakām!

Maršrutu var turpināt Rīgas virzienā pa otru Gaujas kreiso krastu. Maršrutu var apvienot ar pretējā krasta maršrutu, šķērsojot Gauju ar Līgatnes pārceltuvi.

 

1. Atpūtas parks “Rāmkalni” 24.65910, 57.12462

Izveidots Gaujas senlejas stāvajā pamatkrasta nogāzē, kur pieejams plašs aktīvās atpūtas klāsts – nobrauciens ar rodeli, slēpošanas trases u.c.

2. Gaujas senleja

Viena no iespaidīgākajām Baltijas reljefa formām, kuras aizsardzības un saglabāšanas nolūkā izveidots Gaujas nacionālais parks.  Senlejas sākums atrodas pie Abula ietekas Gaujā, bet beigu daļa – pie Murjāņiem. Maksimālo dziļumu (85 m) Gaujas senleja sasniedz pie Siguldas.

3. Loja 24.66275, 57.12509

4. Bīriņu pils 24.65966, 57.24384

Bīriņu pils kompleksā ietilpst plašs 19. gs. parks un mežaparks, kur var iepazīties ar augu, sēņu, dzīvnieku un biotopu daudzveidību.

5. Krimuldas luterāņu baznīca

6. Kubeseles dabas taka

Takā - Kaupo kapa vieta, Kubeseles ala un pilskalns, kā arī Gaujas labajā krastā iegūlis Lielais (Runtiņa) akmens. Tam blakus izplūst spēcīgs avots.

7. Krimuldas muiža

Apkārtnē romantiskā stilā veidotais ainavu parks – piemērota ķērpju un sūnu izziņas vieta.

 

8. Piķenes krauja 24.82708, 57.16081

No Krimuldas muižas var veikt ap 10 km apļveida pārgājienu gar Piķenes kraujas augšdaļu un lejasdaļu, apmeklējot Velnalas klintis. Piķenes krauju klāj nogāžu meži, kas ir aizsargājami biotopi.

9. Turaidas muzejrezervāts

Atrodas vietā, kur Gaujas senlejas labo pamatkrastu pāršķeļ vairākas mazu strautu dziļās gravas. Pie muižas dīķa pavasaros var novērot zalkšus, kas barojas ar vardēm. Dainu kalna nogāzē no nelielā smilšakmens atsegumā esošas alas iztek Skandinieku avotiņš.

10. Turaidas pils

11. Gūtmaņala 24.84259, 57.17609

Platākā (12 m), augstākā (līdz 10 m) un apjoma ziņā – viena no varenākajām Latvijas alām. Tās līdz galam nenovērtēta vēsturiskā vērtība ir senie uzraksti uz alas sienām un griestiem, no kuriem vecākie saglabājušies no 17. gs. beigām.

12. Viktora ala 24.84256, 57.17602

Alas garums ir 5,9 m, platums 6,8 m, augstums pie ieejas 4,8 m.

13. Braslas senleja

Braslas senleja sākas pie Straupes un beidzas pie upes ietekas Gaujā. Upes lejas posmā no  Braslas ūdenskrātuves senleja ir līdz pat 30 m dziļa un 300 m plata. Šis ir arī viens no skaistākajiem Latvijas upju posmiem, kur krāšņi atklājas Gaujas svītas sarkanīgie un dzeltenie smilšakmeņu atsegumi.

14. Lielstraupes pils

15. Vējiņu pazemes ezeri 24.90497, 57.340503

“Vējiņu” māju tuvākajā apkaimē izskalošanas jeb sufozijas procesu rezultātā izveidojušies pazemes tukšumi. Tad, kad virs pazemes tukšuma iegrūst pārsedzošie iežu slāņi, veidojas sufozijas kritene. Vienā no tām atrodas Ezerala. Aiz dziļās, šahtveidīgās alas ieejas atrodas pirmais, bet mazliet tālāk – otrais pazemes “ezers”. Mazliet tālāk – pie Braslas atrodas 42 m garā Upes ala. Abas alas atklāja 1984. gadā.

16. Lauku labumu tirdziņš

Katra mēneša 1. un 3. svētdienā Plācī tiek organizēts tirdziņš.

17. Radošā darbnīca “Ezeriņi”

Skaisti sakoptā lauku vidē slejas namiņš, kura apkārtnē ir atrodami no akmens un metāla darināti mākslas darbi. Iepriekš piesakoties, ir iespēja vērot, kā meistars akmeni apstrādā un kā raida gaisā šāvienu no īsta akmens lielgabala.

18. Ungurmuiža

Muižas parkā uzsākts projekts par Eiropā reti sastopamās vaboles – lapukoku praulgrauža saglabāšanas un pavairošanas darbiem.

19. Ungura ezers 25.08447, 57.34023

Gaujas nacionālā parka lielākais ezers.

20. Vaidavas ezers 25.27024, 57.44774

Ap 4 km garais ezers atrodas ledāja veidotā vagā, par ko liecina tā izstieptā forma, stāvie krasti un dziļums (maksimālais – 9 m). Ezera krastos atrodami vairāki interesanti apskates objekti – Vaidavas pilskalns, Veselības avots, Zviedru priede un senlietu kolekcija Meldros.

21. Vaidavas keramikas darbnīca

22. Antonu akmens 25.362556, 57.423902

Tā garums 5,6 m, platums 5 m, augstums līdz 2 m. Virs zemes ir redzama tikai aptuveni puse no akmens. Tā ir gneisa atlūza ar laukšpata un kvarca joslām.

23. Sietiņiezis 25.38641, 57.42784

Viens no lielākajiem Latvijas baltā smilšakmens atsegumiem, kura kraujas lielākais augstums ir 15 m, bet klinšu garums – ap puskilometru. Te ir apskatāmas gan nelielas alas un nišas, gan erozijas gravas, kā arī veidojumi, kas atgādina stabus. Vienu no tiem sauc par Velna papēdi, bet nelielo 10,5 m garo alu – par Velnalu. No Sietiņieža dienviddaļas paveras skaists skats uz Gaujas senleju, bet tā apkārtnē plešas ainavisks priežu sils.

24. Jumara (Imara)

20 km gara Gaujas labā krasta pieteka ar izteiktu ieleju tās lejtecē. Piemērotā laikā laba lašu vērošanas vieta.

25. Bestes jūdžakmens

Sens zviedru pasta ceļa akmens.

26. Kokmuiža

27. Valmiermuižas alus darītava 25.43228, 57.55605

Ciemojoties alus darītavā, uzzināsiet, kā muižas bagātā vēsture ietekmējusi alus tapšanu, kā no dabīgām izejvielām nesteidzīgi top dzīvais alus un pa muižkungu modei to izgaršot. Šeit iespējams nobaudīt gardu maltīti.

 



Atpakaļ uz sākumu