Home / Enter Gauja / MARŠRUTI

Hanzas tirgotājiem pa pēdām

Cēsu vecpilsētas ielu plānojums saglabājies pat no Hanzas laikiem, kad senajos tirgus laukumos pulcējās ļaudis no tuvām un tālām zemēm, no citām tirgotāju savienības pilsētām.

Dodoties pastaigā pa šo maršrutu, iespējams baudīt vairāk nekā 800 gadus senās pilsētas auru un šarmu, iepazīt arhitektūru un vēsturi.

1. Cēsu pils komplekss
57.3132, 25.2715
Komplekss atrodas pilsētas pašā centrā, kur nelielā teritorijā izvietoti
vairāki unikāli dažādu vēstures laikmetu liecinieki. Viduslaiku pils
(13. gs.) ir iespaidīgākās un vislabāk saglabājušās pilsdrupas Latvijā.
Grāfu Zīversu dzīvojamajā mājā jeb Jaunajā pilī (18. gs.) atrodas Cēsu
Vēstures un mākslas muzeja interaktīvā ekspozīcija. No abu piļu
torņiem paveras elpu aizraujošs skats uz Cēsīm.


2. Vecā Cēsu alus darītava
57.3144, 25.2706
Alus darīšanas tradīcijas Cēsīs datētas kopš 15. gs., bet alus brūzis
celts 1878. gadā. Tas ir iekļauts Valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā.
Brūzis pagaidām apskatāms no ārpuses, bet vasarās tas darbojas
kā vieta laikmetīgās mākslas izstādēm. Bet slavenais “Cēsu alus”
pilsētā tiek darināts joprojām jaunā un modernā rūpnīcā.


3. Pils parks
57.3144, 25.2690
Romantiskā stilā 19. gs. sākumā Zīversu dzimtas veidots ainavu parks
ar mākslīgu dīķi, laivu piestātni un romantiskām lapenēm ir iemīļota
cēsnieku un viesu pastaigu vieta. Vasarās brīvdabas estrādē notiek
koncerti. Ziemā parkā var vizināties ar kamaniņām un slidot uz dīķa
ledus.


4. Riekstu kalns
57.3137 25.2686
Senais vendu pilskalns Riekstukalns (arī Naudas kalns) bija apdzīvots
11.–13. gs. Te atradās koka pils, ap ko vēlāk veidojās Cēsu pilsēta jeb
Wenden. Kalna galā ir redzams Veccēsu pils mūra nocietinājuma fragments,
kā arī priecē lielisks skats uz Cēsu Sv. Jāņa baznīcu.

5. Cēsu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca
57.3140, 25.2670
Baznīca (1845. g.) celta uz bijušās Sv. Katrīnas baznīcas (14.–18. gs.)
pamatiem. Ēka veidota bizantiešu stilā. Te savas profesionālās gaitas
sācis Igaunijas gleznotājs Johans Kēlers, radot baznīcas griestu zīmējumus.
Baznīcas dārzā atrodas Cēsu pilsmuižas īpašnieku fon Zīversu
atdusas vietas.


6. Cēsu pulka Skolnieku rotas piemineklis
57.3120, 25.2660
Piemineklis atklāts 1938. gadā, un tas iezīmē ceļu, pa kuru Brīvības cīņās
1919. gadā uz fronti devās Skolnieku rota, kuras sastāvā bija no 14
līdz 18 gadus veci jaunieši. 1950. gadā tas tika demontēts kā padomju
varai nevēlams, bet 1992. gadā atkal uzstādīts.


7. Cēsu naudas kaltuve
57.3115, 25.2666
Mestra Voltera fon Pletenberga laikā (1494.–1535. g.) Cēsis piedzīvoja
īpašu uzplaukumu. Pilsēta iekļāvās Hanzas tirdzniecības savienībā,
un tai bija pašai sava naudas kaltuve, kur kala Cēsu šiliņus. Diemžēl
kaltuves ēka nav saglabājusies, ir zināma tikai vieta.


8. Lūgšanu nams
57.3112, 25.2671
Lūgšanu nams (1876. g.) celts kā ēka Cēsu mazturīgo bērnu skolai, kas
tā arī netika izveidota. 1878. gadā šajā ēkā tika ierīkots lūgšanu nams
Sv. Jāņa baznīcas draudzei.


9. Līvu laukums un Princešu nams
57.3106, 25.2677
Līvu laukums (13. gs. sākums) ir pirmais pilsētas tirgus laukums.
Šeit bruģī iezīmēts, kurā vietā viduslaikos atradušies Rīgas vārti.
Strūklaka
atrodas vietā, kur bijusi pirmā pilsētas aka “Lejas Šķimbēgs”.
Nostāstos minēts, ka Princešu jeb Komtešu namā (18. gs.
beigas) uzturējušās no Krievijas galma izraidītās galmadāmas,
bet patiesībā šajā namā dzīvoja kāda no piecām grāfa Zīversa
neprecētajām māsām – komtesēm.


10. Rožu laukums un skulptūra “Senās Cēsis”
57.3116, 25.2706
Bijušais pilsētas tirgus laukums (13. gs. vidus) ir kļuvis par cēsnieku
un pilsētas viesu centrālo pulcēšanās vietu. Vasarā te darbojas
veldzējoša strūklaka, ap laukumu izvietojušās kafejnīcas. Laukumu
rotā tēlnieka M. Jansona veidotais pilsētas makets “Senās Cēsis”. Kad
uz skulptūrā iestrādātās monētas no cilvēku pieskārieniem parādīsies
bruņinieks, Cēsīs atkal kals savu naudu.


11. Harmonijas nams
57.3116, 25.2713
Viena no vecākajām mūra ēkām Cēsīs (18. gs. pirmā puse), kurā
1789. gadā darbību sāka kultūras biedrība “Harmonija”, kas pulcēja vietējos
vācu muižniekus, ārstus, advokātus, ierēdņus. Šajā ēkā 1879. gadā
dzimis komponists un latviešu operas pamatlicējs Alfrēds Kalniņš.


12. Tirgotāju nams
57.3119, 25.2725
Visgreznākā Cēsu vēsturiskā centra dzīvojamā ēka (1778. g.) un unikāls
18. gs. mazpilsētas apbūves paraugs, kas celta simetriskā baroka stilā un
tai saglabātas 18. gs. raksturīgās senās būvju formas. Ieejot ēkā, iespējams
apskatīt koka parādes kāpnes un unikālo otrā stāva griestu apdari.


13. Rātsnams
57.3122, 25.2737
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (1767. g.), kurā 1861. gadā
tika ierīkots pilsētas rātsnams. Tā sienā redzams vecais pilsētas ģerbonis.
Kopš 2018. gada namā atrodas nevalstisko organizāciju centrs.


14. Vanadziņa nams
Gruntsgabals pilsētas plānā iezīmēts jau 1693. gadā. Pašreizējā ēka
ir kopija koka namam, kas 1923. gadā nonāca ārsta, pilsētas galvas
(1922.–1933. g.), Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera Kārļa Vanadziņa īpašumā.
Ēkas iekšpagalmā apskatāms viduslaiku pilsētas mūra fragments.

15. Raunas vārti
57.3128, 25.2746
Raunas vārti (14.–15. gs.) mūsdienās ir galvenā ieeja Cēsu vecpilsētā.
Pilsētas mūra vārtu pamatu un virszemes fragmentu rekonstrukcija
rada priekšstatu par viduslaiku mūri, vārtu lielumu un pamatīgumu.
Caur tiem viduslaikos tirgotāji devušies uz/no Krieviju.


16. Vienības laukums un Uzvaras piemineklis
57.3132, 25.2748
Pilsētas centrālā parādes laukuma dominante ir Uzvaras piemineklis.
Tas celts 1924. gadā, godinot Latvijas Brīvības cīņās (1918.–1920. g.)
kritušo igauņu un latviešu karavīru piemiņu. Pēc tā uzspridzināšanas
padomju laikos atkal atjaunots 1998. gadā.


17. Skolas iela 6
57.31236 25.2726
1665. gada revīzijas protokolos vieta nodēvēta par klostera gruntsgabalu,
uz kura atradusies Cēsu bīskapijas kapitula mītne un Jezuītu
ordeņa rezidence. Pašreizējā ēka celta 1778. gadā kā skola, tagad tajā
darbojas uzņēmēju koprades māja ar dažādām radošajām darbnīcām,
ir apmeklējams arī Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājums.


18. Svētā Jāņa baznīca
57.3122, 25.2718
Sv. Jāņa baznīca (iesvētīta 1284. g.) ir viena no senākajām un varenākajām
sakrālajām celtnēm Latvijā. Tajā apskatāma nozīmīga kapakmeņu
kolekcija, igauņu mākslinieka J. Kēlera altārglezna, kā arī vienas
no Latvijas skanīgākajām koncertērģelēm. No 1853. gadā pārbūvētā
torņa iespējams vērot pilsētas panorāmu.


19. Skulptūra “Gadsimtiem ejot”
57.3123, 25.2716
Tēlnieka Matiasa Jansona veidotā skulptūra (tautā saukts “Laika vecis”)
ir veltījums pilsētai tās 800 gadu jubilejā. Senais mūks tajā nes
lukturi – pilsētas simbolu. Ticējums vēstī, ka, to paberzējot, gaisma
rādīs ceļu labajām domām, sapņiem un darbiem.


20. Maija parks
57.3145, 25.2739
Bijušais Alekša parks iekārtots 19. gs. sākumā. Parks ir īpaši piemērots
atpūtai ar bērniem. Te ierīkota īpaša bērnu atrakciju zona, skeitparks
un veloparks. Apmeklētājus vasarā priecē izgaismotas strūklakas un
melno gulbju pāris.


21. Skulptūra “Cīņa ar Kentauru”
Maija parks, Cēsis, 57.3147, 25.2734
Skulptūra “Cīņa ar Kentauru” ir slavenā latviešu tēlnieka Kārļa Jansona
dāvana Cēsu pilsētai. Skulptūra bija diplomdarbs, 1925. gadā absolvējot
Mākslas akadēmiju.


22. Cēsu Izstāžu nams
57.3132, 25.2715
Senais stallis un ratnīca ir neparasts ar savu telpu arhitektonisko
risinājumu. Izteiksmīgās, koka konstrukcijās veidotās telpas divos stāvos
sniedz iespējas rīkot daudzveidīgas izstādes, bet telpu izcilā akustika
– regulārus mūzikas koncertus.

 

 

 

 



Atpakaļ uz sākumu