Cēsu pils

Cēsu pils komplekss ir stāsts par pilsētu un cilvēkiem, kas veidojuši Vidzemes, Latvijas un pat Eiropas vēsturi. Ordeņa pilsdrupas un Jaunās pils krāšņums veido unikālu laikmetu saspēli, astoņu gadsimtu stāstus vienā pastaigā. Greznajos interjeros un pils kompleksā mākslas un vēstures cienītāji atradīs rosinošas izstādes, bet Lademahera tornis piedāvā cildenu skatu pār Cēsu vecpilsētu. Jaunajā pilī un tās parkos sajūtams romantisma laika skaistums, ko veido smalkais dabas un aristokrātijas sajaukums.

Pils dārza mierpilnajā gaisotnē ieplūdīs rotaļīgas čalas no vecpilsētas strūklakām, kurās veldzējas laiskie Vidzemes vēji. Tiem piebalsos nesteidzīgas baznīcas zvanu atbalsis un amatnieku rīki, rāmā dunā darinot skaistas senlaiku rotas. Bet kaut kur pilskungu stādīto koku pavēnī skūpstīsies slepeni mīlētāji.

 

IESPĒJAS

Muzejs Cēsu Jaunajā pilī

Smalkās un graciozās iekštelpas ieved aizgājušo laiku gaisotnē, ļaujot nokļūt apaļajā muižnieku bibliotēkā un unikālajā kafijas istabā. Savukārt muzeja pastāvīgā izstāde "Cēsis – Latvijas vēstures simbols" ļauj autentiskā gaisotnē uzzināt par Cēsu īpašo nozīmi Latvijas vēsturē.

Cēsu Izstāžu nams

Agrākā muižas ratnīca mūsdienās ir telpa, kur dzīvo māksla. Atjaunotie ēkas koka elementi ir apbrīnojami paši par sevi, radot gaisotni harmoniskam un spilgtu iespaidu pārpilnam mākslas, mūzikas un teātra baudījumam.

Livonijas ordeņa pilsdrupas

Pastaiga sveču lukturu gaismā uzbur kādreizējo dzīvi cietoksnī. Savukārt citu laiku dzīves pieredzi iespējams gūt viduslaiku darbnīcās pils dārzā, bet bērni varēs uzvilkt sikspārņa Valtera aktivitāšu mugursomu.

Lademahera skatu tornis

Torņa skatu platforma paver plašu skatu uz rāmo Cēsu apkārtni un omulīgo vecpilsētu. Cēsu vēsture ir acu priekšā – seno vendu pilskalns, ordeņa pilsdrupas un pilsmuižas kompleksa ainavas romantisma dārgumi.

Pasākumi un koncerti

Cēsīs valdījušo laikmetu atskaņas izbaudāmas dažādajos pasākumos pils kompleksā – Muzeju naktī, līgošanā, etnoeko festivālā "Sviests" un Viduslaiku dienā. Vasarā pils dārzs un parks priecē ar izrādēm un koncertiem, tāpat kā Jaunā pils un Izstāžu nams dzestrajos gada mēnešos.

Seno rotu kalve

Eksperimentālās arheoloģijas darbnīca ir tautas daiļamatu meistara Daumanta Kalniņa lolojums, kurā apskatāmi seno latgaļu rotu atdarinājumi. Meistars atklāj greznumlietu nozīmi, ļaujot arī viesiem pašiem izkalt Cēsu šiliņu.

Pils parks

Neaizmirstamās ainavas veidošanā meistarīgi izmantoti strauti un avoti, tos papildinot ar romantismam raksturīgajiem tiltiņiem, paviljoniem un skulptūrām. Zemāk, parka dīķī, siltajās dienās vizinās kuģītis "Kārlis", kura kapteinis vienmēr zina aizraujošus stāstus par bagāto Cēsu vēsturi.

 

 

 

 

 

 

Jau 11. gadsimtā senā vendu cilts Riekstu kalnā uzbūvēja koka pili, ap kuru turpmākajos gadsimtos attīstījās Cēsu pilsēta. 13. gadsimtā līdzās koka pilij izbūvēja Livonijas ordeņa Cēsu pili, bet 14. gadsimtā Cēsīm jau tika piešķirtas pilsētas tiesības. Laika gaitā ordeņa pils vērienīgi pārbūvēta un savu galīgo arhitektonisko veidolu ieguvusi tikai 16. gadsimta sākumā.

Šaujamieroču attīstības rezultātā ordeņa pils pakāpeniski zaudēja savu militāro nozīmi un tā vairs netika izmantota aizsardzības mērķiem. Pēc Lielā Ziemeļu kara 18. gadsimta sākumā no pils pāri palikušas bija tikai drupas, to vairs neatjaunoja un biezos pils mūrus pilsētnieki izmantoja kā akmeņlauztuves.

18. gadsimta nogalē ordeņa pils teritorijā uzbūvēja pilsmuižas kungu dzīvojamo māju, kas šodien ir Cēsu Jaunā pils. Tajā līdz pat 1. Pasaules karam saimniekoja grāfu fon Zīversu dzimta, ierīkojot unikālu parādību tā laika Eiropā – greznu istabu, kas paredzēta tikai kafijas baudīšanai. Viņi izveidoja arī plašu bibliotēku, un tā ir apskatāma vēl šodien. Zīversu laikos tika izveidota aukstā ūdens dziedinātava un Alekša parks pastaigām, kā arī vēsturiskā alus darītavas ēka.

1918. gadā Cēsu Jaunajā pilī dibināta pirmā Latvijas nacionālās armijas vienība – Cēsu rota, kas ieguvusi simbolisku nozīmi Latvijas neatkarības cīņu vēsturē.

Kopš 1949. gada par Cēsu pils kompleksu rūpējas Cēsu Vēstures un Mākslas muzejs.

Jaunās pils Lademahera tornī kopš 1988. gada dienu un nakti plīvo Latvijas karogs, bet muzejā apskatāms 1916. gadā šūtais pirmais zināmais nacionālais karogs. 13. gadsimtā sacerētā Atskaņu hronika vēsta, ka sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs pirmoreiz ir darināts tieši Cēsīs, tāpēc pilsēta tiek dēvēta par Latvijas karoga šūpuli.



Atpakaļ uz sākumu