Home / Enter Gauja / Maršruti Gaujas Nacionālajā parkā

Sēņu vērošana Gaujas nacionālajā parkā

Latvijā ir sastopams vairāk nekā 4000 dažādu sēņu sugu.

Sēnes ir neparasti organismi, kas apvieno īpašības, kas tos padara līdzīgus gan augiem, gan dzīvniekiem. Ne velti tās iedala atsevišķā sēņu valstī. Sēnēm piemīt liela krāsu un formu daudzveidība, tādēļ tās ir interesants dabas vērošanas objekts. Gaujas nacionālajā parkā ir novērojama liela biotopu daudzveidība – sausie un mitrie, kā arī nogāžu meži, dižkoki, veci un satrupējuši koki, kritalas, sausokņi, bijušo muižu parki u.c., kas kopumā rada bagātīgu sēņu dzīvotņu daudzveidību. Piemērotā laikā un vietā redzēto sugu un formu skaits būs iespaidīgs! Pilnvērtīgai sēņu iepazīšanai nepieciešamas zinošs gids!

Ieteicamais laiks

Sēnes var vērot visos gadalaikos (arī ziemā), taču piemērotākais laiks šādai nodarbei, kad raksturīga vislielākā sugu daudzveidība, ir jūlijs – septembris.

Maršruta gaita

Ieteicams izvēlēties vienu vai vairākas norādītās vietas un izveidot savu vietu maršruta secību. Visas minētās vietas nav ietveramas vienas dienas maršrutā.

Garums

Sēņu vērošanas maršruti ir galvenokārt īsi – dažu kilometru rādiusā ap autostāvvietā atstāto transporta līdzekli vai tuvākās autobusa pieturas / dzelzceļa stacijas apkaimē.

Ilgums

Atkarīgs no vērotāju interesēm, sēņu esamības, gida klātbūtnes (vai bez gida), vienā vietā pavadītā laika. Parasti viena līdz dažas stundas.

Grūtības pakāpe

Viegli.

Ceļa segums

Pārsvarā meža takas, zemes ceļi, dabiska meža zemsedze.

Marķējums

Nav marķēti, izņemot posmu gar Amatas labo krastu, kur ir marķējums (oranži krāsu apļi, sarkani rombi) uz kokiem.

Attālums no Rīgas

Maršruta sākumpunkts “Rāmkalnos” – 40 km.

Loģistika un sabiedriskais transports

Līdz “Rāmkalniem” var nokļūt ar starppilsētu autobusu. Siguldā ir Rīgas–Valkas dzelzceļa līnijas stacija. Ja maršrutu plānots veikt ar velosipēdu, līdz “Rāmkalniem” var nokļūt no Inčukalna dzelzceļa stacijas (4 km). Vilciens posmā Rīga–Sigulda kursē 8 – 9 reizes dienā.

Der zināt! 

Maršruta veikšanai nepieciešami piemēroti apavi, vēlams – gumijas zābaki. Mitrā (slidenā) laikā ir jāuzmanās stāvās upju nogāzēs. Vēlams veikt pretērču aizsardzības pasākumus. Katrs pats ir atbildīgs par drošību maršruta veikšanas laikā. Glābšanas dienesti: 112.

Iesakām!

Sēnes var vērot arī jebkurā citā vietā (valsts un pašvaldību mežos), kur mijas dažādi biotopi – sausas ar mitrām vietām, nogāžu meži, upju ielejas, vecupju krasti, veca koksne, veci koki.

 

 

1. Silciema meži (1. karte)

Apkārtne 1–1,5 km rādiusā ap Silciema dzelzceļa staciju ir viena no iecienītākajām Pierīgas sēņotāju vietām. Te var atrast Latvijā populāras ēdamās sēnes – dažādu sugu gailenes, bērzlapes, baravikas un citas bekas, vilnīšus, rudmieses, čigānenes u.c. sēnes. Interesantākās ir rudzupuķu smilšbeka (Gyroporus castaneus), neēdamā raganbeka (Boletus luridus), ēdamā piepe – aitu piepe (Albatrellus ovinus; Skandināvijā iecienīta ēdama sēne) un zeltainā korallene (Ramaria aurea). Silciemā var ērti nokļūt ar Rīgas–Valkas vilcienu.

2. Lielstraupes meži (2. karte)

Meža masīvs 1–2 km DR, D no Lielstraupes, kur var atrast lielāko no Latvijas cepurīšu sēnēm – lielo dižsardzeni (Macrolepiota procera). Tā ir ēdama svaigā veidā, vai arī pagatavojama kā karbonāde. Ļoti plašs cepurīšu, t.sk. ēdamo sēņu klāsts. Automašīnu var atstāt Lielstraupes centrā.

3. Zvārtes ieža apkārtne (3. karte)

Šeit var baudīt izcilas ainavas un lasīt sēnes gar Amatas krastiem, izejot dabas taku no Zvārtes ieža līdz Veclauču tiltam (~ 4 km). Te var atrast medicīnā izmantojamo čagu, kā arī alkšņu spulgpiepi (Inonotus radiatus), kurai poru virsma maina krāsu dažādos gaismas leņķos. Uz kritušiem kokiem novērojamas dažādas koksnes noārdošās sēnes. Automašīnu var atstāt pie Zvārtes ieža apmeklētāju centra (maksas apmeklējums V–X). Amatas kreisais krasts no Zvārtes ieža līdz Veclauču tiltam atrodas Roču meža rezervāta teritorijā, kuras apmeklējums ir aizliegts.

4. Ungurmuižas parks (4. karte)

Ievērojams ar saviem vecajiem ozoliem. Uz kritušo ozolu stumbriem var novērot interesantas piepes. Rudeņos var palaimēties redzēt košo zeltpori (Hapalopilus croceus), kā arī citas ar ozoliem saistītas sēnes. Automašīnu var atstāt stāvlaukumā pie Ungurmuižas.

5. Vaidavas ezera apkārtne (5. karte)

Mežiem klāta teritorija (ap 1 km apkaimē) A no Vaidavas ezera, kā arī ezera krastu nogāzes. Te var izdoties atrast vasaras baraviku. Automašīnu var atstāt stāvlaukumā pie Vaidavas ezera pludmales.


Sēņu vērotāja inventārs:

  • piemērots apģērbs dažādiem laika apstākļiem un dažādiem mežu (t.sk. mitro) tipiem
  • gumijas zābaki
  • grozs
  • sēņu noteicējs
  • lupa
  • piezīmju grāmatiņa
  • viedtālrunis, lai ar kādu īpašu brīdi vai sēņu sugu iepriecinātu sociālo tīklu lietotājus vai arī izmantotu mobilās aplikācijas – palīgu sēņu noteikšanā
  • navigācijas iekārta, lai mežā neapmaldītos

Kā vērot sēnes videi draudzīgā veidā?

  • Sēnes, kuras atpazīsti, atstāj mežā. Lai izplatās sporas un tās bagātina meža ekosistēmu.
  • Ja gadās kāda pēc skata izcila vai līdz šim neredzēta sēne, nofotografē to.
  • Pieraksti sēņu sugas, ko esi sastapis konkrētajā teritorijā, valstī, kontinentā.
  • Ja kādu sēni nevari noteikt, liec to grozā un noteikšanu atstāj brīdim, kad atgriezīsies no meža vietā, kur būs nepieciešamais inventārs.
  • Grozā liec tikai tās sēnes, kas nav aizsargājamas.
  • Sēni nogriez ar nazi, nebojājot micēliju (sēņotne).
  • Ja esi atradis reti sastopamu un aizsargājamu sēni, pastāsti par to mikologiem – sēņu pētniekiem.
  • Savāc arī tās sēnes, no kurām pagatavosi pusdienas vai vakariņas, vai arī tās sēņu sugas, kuras līdz šim neesi degustējis.
  • Nekad neēd tās sēnes, par kuru piederību konkrētai sugai neesi pārliecināts.
  • Ja sēnes vāc maltītei, vienā grozā neliec indīgās un ēdamās sēnes.
  • Ja esi iesācējs, paņem līdzi sēņu pazinēju.

 

 



Atpakaļ uz sākumu