Sēņu vērošana Gaujas nacionālajā parkā

Ieteicamais laiks

Sēnes var vērot visos gadalaikos (arī ziemā), taču piemērotākais laiks šādai nodarbei, kad raksturīga vislielākā sugu daudzveidība, ir jūlijs – septembris.

Maršruta gaita

Ieteicams izvēlēties vienu vai vairākas norādītās vietas un izveidot savu vietu maršruta secību. Visas minētās vietas nav ietveramas vienas dienas maršrutā.

Garums

Sēņu vērošanas maršruti ir galvenokārt īsi – dažu kilometru rādiusā ap autostāvvietā atstāto transporta līdzekli vai tuvākās autobusa pieturas / dzelzceļa stacijas apkaimē.

Ilgums

Atkarīgs no vērotāju interesēm, sēņu esamības, gida klātbūtnes (vai bez gida), vienā vietā pavadītā laika. Parasti viena līdz dažas stundas.

Grūtības pakāpe

Viegli.

Ceļa segums

Pārsvarā meža takas, zemes ceļi, dabiska meža zemsedze.

Marķējums

Nav marķēti, izņemot posmu gar Amatas labo krastu, kur ir marķējums (oranži krāsu apļi, sarkani rombi) uz kokiem.

Attālums no Rīgas

Maršruta sākumpunkts “Rāmkalnos” – 40 km.

Loģistika un sabiedriskais transports

Līdz “Rāmkalniem” var nokļūt ar starppilsētu autobusu. Siguldā ir Rīgas–Valkas dzelzceļa līnijas stacija. Ja maršrutu plānots veikt ar velosipēdu, līdz “Rāmkalniem” var nokļūt no Inčukalna dzelzceļa stacijas (4 km). Vilciens posmā Rīga–Sigulda kursē 8 – 9 reizes dienā.

Der zināt! 

Maršruta veikšanai nepieciešami piemēroti apavi, vēlams – gumijas zābaki. Mitrā (slidenā) laikā ir jāuzmanās stāvās upju nogāzēs. Vēlams veikt pretērču aizsardzības pasākumus. Katrs pats ir atbildīgs par drošību maršruta veikšanas laikā. Glābšanas dienesti: 112.

Iesakām!

Sēnes var vērot arī jebkurā citā vietā (valsts un pašvaldību mežos), kur mijas dažādi biotopi – sausas ar mitrām vietām, nogāžu meži, upju ielejas, vecupju krasti, veca koksne, veci koki.

1. Silciema meži (1. karte)

Apkārtne 1–1,5 km rādiusā ap Silciema dzelzceļa staciju ir viena no iecienītākajām Pierīgas sēņotāju vietām. Te var atrast Latvijā populāras ēdamās sēnes – dažādu sugu gailenes, bērzlapes, baravikas un citas bekas, vilnīšus, rudmieses, čigānenes u.c. sēnes. Interesantākās ir rudzupuķu smilšbeka (Gyroporus castaneus), neēdamā raganbeka (Boletus luridus), ēdamā piepe – aitu piepe (Albatrellus ovinus; Skandināvijā iecienīta ēdama sēne) un zeltainā korallene (Ramaria aurea). Silciemā var ērti nokļūt ar Rīgas–Valkas vilcienu.

2. Lielstraupes meži (2. karte)

Meža masīvs 1–2 km DR, D no Lielstraupes, kur var atrast lielāko no Latvijas cepurīšu sēnēm – lielo dižsardzeni (Macrolepiota procera). Tā ir ēdama svaigā veidā, vai arī pagatavojama kā karbonāde. Ļoti plašs cepurīšu, t.sk. ēdamo sēņu klāsts. Automašīnu var atstāt Lielstraupes centrā.

3. Zvārtes ieža apkārtne (3. karte)

Šeit var baudīt izcilas ainavas un lasīt sēnes gar Amatas krastiem, izejot dabas taku no Zvārtes ieža līdz Veclauču tiltam (~ 4 km). Te var atrast medicīnā izmantojamo čagu, kā arī alkšņu spulgpiepi (Inonotus radiatus), kurai poru virsma maina krāsu dažādos gaismas leņķos. Uz kritušiem kokiem novērojamas dažādas koksnes noārdošās sēnes. Automašīnu var atstāt pie Zvārtes ieža apmeklētāju centra (maksas apmeklējums V–X). Amatas kreisais krasts no Zvārtes ieža līdz Veclauču tiltam atrodas Roču meža rezervāta teritorijā, kuras apmeklējums ir aizliegts.

4. Ungurmuižas parks (4. karte)

Ievērojams ar saviem vecajiem ozoliem. Uz kritušo ozolu stumbriem var novērot interesantas piepes. Rudeņos var palaimēties redzēt košo zeltpori (Hapalopilus croceus), kā arī citas ar ozoliem saistītas sēnes. Automašīnu var atstāt stāvlaukumā pie Ungurmuižas.

5. Vaidavas ezera apkārtne (5. karte)

Mežiem klāta teritorija (ap 1 km apkaimē) A no Vaidavas ezera, kā arī ezera krastu nogāzes. Te var izdoties atrast vasaras baraviku. Automašīnu var atstāt stāvlaukumā pie Vaidavas ezera pludmales.