Home / Enter Gauja / Maršruti

Viena diena Cēsu pievārtē

Piemērots ļoti aktīviem gājējiem, kam patīk apvienot dabas iepazīšanu ar fiziskām aktivitātēm.

Šis ir maršruts, kurā vērojami gan izcili Gaujas senlejas skati un iepazīstama Gaujas senlejas vēsture kopš Ledus laikmeta beigām, gan iepazīstamas boreālo mežu vērtības. Atrodas Gaujas nacionālajā parkā.

Ieteicamais laiks

Aprīlis – oktobris. Arī laikā, kad krāsojas rudens lapas.

Maršruta gaita

“Ozolkalns” – Cīrulīšu dabas takas – Mūrlejas iela – Gaujas iela – tilts pār Gauju – Kvēpenes iela – Raiskuma ezers – gar Sveķupītes krastu – gar Lenčupes krastu – Pārgaujas iela (Sarkanās klintis) – tilts pār Gauju – Gaujas iela – Alkšņu iela – Kovārņu iela – “Cīrulīši” – “Ozolkalns”.

Garums

~ 24 km. Var veikt maršruta saīsināto loku līdz tiltam pār Gauju ~ 8 km.

Ilgums

Ar visu objektu apskati – vienas dienas gājiens.

Grūtības pakāpe

Vidēji grūts – grūts.

Ceļa segums

Asfalts, ceļi ar grants segumu, meža takas.

Sākums/beigu punkts

Autostāvlaukums pie “Ozolkalna”. 25.22259, 57.29462

Marķējums

Nav marķēts. Dabā iezīmēts tikai Cīrulīšu dabas taku posms.

Attālums no Rīgas

90 km.

Loģistika un sabiedriskais transports

Cēsis ir pieejamas ar starppilsētu autobusu un Rīgas–Valgas dzelzceļa līniju. No Cēsu autoostas līdz Cīrulīšiem kursē pilsētas autobuss (reti).

Der zināt! 

Iepriekš noskaidrojiet sabiedriskā transporta kursēšanas laikus. Katrs pats ir atbildīgs par drošību maršruta veikšanas laikā. Nepieciešama apvidus karte un navigācijas ierīces. Mitrā laikā koka laipas var būt slidenas! Glābšanas dienesti: 112.

Iesakām!

Maršrutu var sākt arī no Cēsu dzelzceļa stacijas (Raunas iela – Vaļņu iela – Gaujas iela – Cīrulīšu iela + 3,5 km vienā virzienā).

 

 

1. Atpūtas parks un kempings “Ozolkalns”. 25.22259, 57.29462

Vieta, no kurienes paveras viens no izcilākajiem Gaujas senlejas skatiem Cēsu apkaimē.

2. Bijusī Cīrulīšu kamaniņu trase

 

 

 

 

3. Cīrulīšu dabas takas 25.22035, 57.3013

Iekārtotas un dabā marķētas takas (divi loki), kas sākas pie “Žagarkalna” un “Ozolkalna”. Tās izejot, var iepazīt bijušo Cīrulīšu kamaniņu trasi, Līgavas (Sarkano) alu, Cīrulīšu klintis un Gaujas senlejas krastus “Ozolkalna” un “Žagarkalna” slēpošanas trašu tuvumā. Takas iepazīstina apmeklētājus ar Gaujas senlejas dabas un cilvēka veidoto vēsturi kopš leduslaikmeta beigām. Rudeņos – laba sēņu vērošanas vieta. Dzeņveidīgo putnu darbi (kalumi)!

Pievērs uzmanību!

Cīrulīšu dabas taku apkaimē var iepazīt Gaujas vecupes apdzīvojošās spāres un skujkoku mežu kukaiņus. Apkārtnes mežos ir bagātīgs kritalu klāsts, kas ir mājvieta daudzām saproksilofāgām vaboļu sugām. Piemērotākais laiks kukaiņu vērošanai būs maija beigas–jūnijs. Te var novērot spilgto purvuspāri.

 

 

 

 

4. Līgavas (Sarkanā) ala 25.22281, 57.29894

Mākslīgi veidota alveidīga niša nelielā smilšakmens atsegumā, par kuru vēsta nostāsts, ka Livonijas laikā kāds jauneklis šeit slēpis savu līgavu. Sirotāji abus uzgājuši, nogalinājuši, un no jauniešu izlietajām asinīm vēlāk radies alas nosaukums.

Pievērs uzmanību!

Smilšakmens atsegumi ir nozīmīga dzīvesvide dažādām augu un dzīvnieku sugām. Uz tiem var ieraudzīt saldsaknītes un trauslās pūslīšpapardes, dažādas sūnu un ķērpju sugas (melnā cistokoleja, peltīgeras). Mazas aliņas, kas izrobo atsegumu virsmu, rok vientuļās bites. Nelielos dobumos ligzdo paceplītis.

 

 

 

 

 

5. Cīrulīšu klintis (Cīrulīšu iezis, Spoguļu klintis) 25.22035, 57.3013

Līdz 10 m augsts un 140 m garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē virs vecupes, kurā redzami bebra darbi. Izrobots ar sīkām alām un nišām. Ainaviska vieta, īpaši bezlapu periodā. No klinšu apakšdaļas izplūst spēcīgs avots – Dzidravots, kur var papildināt ūdens krājumus turpmākajam ceļam.

Pievērs uzmanību!

Vecupes ir vietas, kur kādreiz tecējuši Gaujas ūdeņi. Straumei izskalojot īsākus ceļus, vecajās gultnēs vairs nav vērojama regulāra ūdens caurtece. Parasti ūdens apmaiņa daļā no jaunākām vecupēm notiek g.k. pavasara palos, kad tās bagātinās ar jauniem ūdens krājumiem. Vecupēs to īpašā hidroloģiskā režīma dēļ ir izveidojušās īpašas augu un dzīvnieku sabiedrības, tādēļ vecupes nereti ir saudzējami un dabas vērotājiem interesanti biotopi. Cīrulīšu klinšu piekājes vecupi bagātina avota ūdeņi, tādēļ šīs vecupes ūdeņiem ir neparasti zilganzaļa krāsa.

 

6. Zvanu klintis 25.22736, 57.30989

Starp Gaujas ielu un bijušo Mūrlejas ķieģeļu cepli senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē ~ 100 m garā posmā redzami vairākpakāpju smilšakmens atsegumi. Virs klintīm atrodas klajāka vieta ar tādu pašu nosaukumu kā Siguldā – “Ķeizarkrēsls”. Klinšu piekājē izplūst spēcīgs avots. Klintis nezinātājam grūti atrodamas un vēl grūtāk pieejamas.

 

 

7. Skasters

Augstāka vieta (115 m) plašākā, ar skujkoku mežiem apaugušā apkaimē. Pilskalns.

Pievērs uzmanību!

Skastera apkaimes mežos vērojami mežacūku darbi.

 

 

 

8. Raiskuma ezers

Eitrofs (aizaugošs) ezers ar garenu ezerdobi. No ezera iztek Lenčupe.

Pievērs uzmanību!

Sveķupītes un Lenčupes krastos plešas boreālie meži. Boreālos (ziemeļu) mežos aug priedes, egles, retāk tie ir jauktu koku meži. Šo mežu evolūcijā nozīmīga loma bija ugunsgrēkiem, kuru rezultātā izdega pamežs, veidojās lauces. Degusī koksne ir nozīmīga mājvieta dažādām kukaiņu sugām, piemēram, degumu krāšņvabolei. Apkaimē sastopama melnā dzilna, parastais plakanstaipeknis, priežu sveķotājkoksngrauzis u.c. Sveķupītes apkaimē apskatāma agrākos laikos atsveķoto priežu audze.

9. Lenčupe

Gaujas labā krasta pieteka. Tuvojoties Gaujai, upe plūst pa ieleju, kuras krastos redzami smilšakmens atsegumi. Lašveidīgo zivju nārsta vieta.

 

10. Sarkanās klintis (Raiskuma iezis) 25.22173, 57.32258

Atrodas 0,5 km ziemeļos no Raiskuma kroga, Gaujas senlejas labā pamatkrasta nogāzē, kur ap 200 m posmā atsedzas sarkanīgi un dzeltenīgi Gaujas svītas smilšakmens atsegumi ar nelielām alām un nišām. Atseguma ziemeļdaļā atrodas lielākā – 7 m augsta un 5 m plata niša.

11. Rūcamavots 25.22149, 57.32238

Spēcīgs avots, kas iztek no Sarkano klinšu dienviddaļā esošas plaisas. Labiekārtots. Populāra ūdens ņemšanas vieta.

 

12. Svētavots un Svētavota ala 25.23428, 57.30335

Atrodas gravā iepretim bijušajam pansionātam “Cīrulīši”. Gaujas svītas smilšakmens atsegumā ir izveidojusies ap 8 m gara ala. No tās iztek avots (“Dzelzs vārti”), kam jau izsenis piedēvē dziednieciskas īpašības. Ala ar Svētavotu ir privāta un labiekārtota teritorija un apmeklējumi ir iepriekš jāsaskaņo, tālr. 64125533.

 

13. Cīrulīši

Apdzīvota vieta Cēsu pilsētas dienvidrietumu daļā. Jau pirmās neatkarīgās Latvijas laikā šeit bija dziednīca, kuras pacienti lietoja Cīrulīšu Svētavota ūdeni.

14. Žagarkalns

 

 



Atpakaļ uz sākumu