Līdz šim senākais atrastais dokuments, kur pirmo reizi parādās Kokmuižas vārds, ir zviedru 1601. gada zemes revīzijas pieraksti. Informācija šajā dokumentā liecina, ka muiža šeit bijusi jau pirms 1582. gada un, iespējams, ka arī pat pirms 1560. gada.
Baltvācu muižnieku Šrēderu dzimta 1880. gadā sāka celt pašreizējo kungu māju neobaroka stilā. Šobrīd ēkas kupolu, tāpat kā Šrēderu dzimtas laikā, rotā pulkstenis.
Laikā no 20. gadsimta sākuma līdz 1930. gadam Kokmuižas kungu māja tika izpostīta. Savukārt 1937. gadā to pārveidoja par skolu, skolēni kungu mājā mācās arī šobrīd.
Kokmuižā alus tika brūvēts jau kopš 17. gadsimta. Vēlāk, 19. gadsimtā, alu sāka ražot rūpnieciskajām vajadzībām. Alus pagatavošanā tika izmantots avota ūdens, tāpēc tas izdevies īpaši gards.
Muižas brūzis kļuva par varenāko lauku alus darītavu Vidzemes guberņā, vēlāk arī visā Krievijā. Piemēram, 1898. gadā brūzis saražo 270 200 spaiņus ( 3323190 litrus) alus. Brūzis darbojās līdz pat Otrajam pasaules karam.
Kādreiz Kokmuižas parks bija krāšņas dārzniecības paraugs, kuru veidoja angļu stilā. Tajā tika organizēti vērienīgi parka svētki, kur viesi varēja klausīties lekcijas, orķestra priekšnesumus, vērot teātra izrādes un piedalīties ballē.
Kokmuižas kompleksu veido kungu māja, staļļu ēkas, muižas pārvaldnieka nams, abas klētis un alus darītavas pagrabs.
Vienā no klētīm, kur pašlaik iekārtota bibliotēka un sporta centrs, pagrabstāva velvju zālē ir izvietota florbola ekspozīcija – slavas zāle. Tajā varēsi apskatīt kausus, medaļas, spēļu formas, vimpeļus, publikācijas un fotogrāfijas.
Kokmuižas kungu mājas parterī ceļotāji izmēģina interesanto laika noteikšanu ar tur novieto pirmo sfērisko saules pulksteni Latvijā.
.jpg?w=144&h=96&mode=crop)
