Cēsis – Ērģeļu (Ērgļu) klintis – Jāņmuiža

Ieteicamais laiks

Aprīlis – oktobris. Arī laikā, kad krāsojas rudens lapas.

Maršruta gaita

Cēsu dzelzceļa stacija – Raunas – Lenču iela – Pieškalni – Ērģeļu klintis – Rāmnieki – Jāņmuiža.

Garums

~ 14 km

Ilgums

Kājāmejot ar objektu apskati – dienas gājiens. Ar velosipēdu – 3 stundas.

Grūtības pakāpe

Viegls.

Ceļa segums

Asfalts, ceļi ar grants segumu, meža takas (Ērģeļu klinšu apkaimē).

Sākums/beigu punkts

Cēsu dzelzceļa stacija. Tai blakus atrodas autoosta. 25.28204, 57.31287 / Jāņmuižas dzelzceļa stacija. 25.34048, 57.34544

Marķējums

Nav marķēts.

Attālums no Rīgas

90 km.

Loģistika un sabiedriskais transports

Lineārs maršruts, kur gala un sākumpunktā ir dzelzceļa stacijas.

Cēsis ir viegli sasniedzamas ar starppilsētu autobusiem un Rīgas–Valgas dzelzceļa līniju. No Cēsu centra līdz Ērģeļu klintīm 2–3 reizes dienā (2014. g.) kursē pilsētas autobuss, tādēļ vienu maršruta posmu var veikt ar sabiedrisko transportu.

Der zināt! 

Iepriekš noskaidrojiet sabiedriskā transporta kursēšanas laikus. Aplūkojot klintis, gan kājiniekiem, gan ūdenstūristiem ir jāievēro personiskā drošība! Pārvietojoties pa autoceļiem un pilsētu, ievērojam ceļu satiksmes noteikumus, jo esam satiksmes dalībnieki. Pie klintīm ievērojam drošību, jo tās saturošie ieži ir nenoturīgi un mēdz nobrukt! Respektējam izvietotās informācijas zīmes! Katrs pats ir atbildīgs par drošību maršruta veikšanas laikā. Glābšanas dienesti: 112.

Iesakām!

Maršrutu var sākt arī no jebkuras citas pilsētas vietas, piemēram, Cēsu Tūrisma informācijas centra.

1. Maija parks 25.27397, 57.31446

Kādreizējais Alekša parks. Parku veidoja 19. gs., ņemot vērā tā laika tendences, kurās dominēja romantiskas pilsdrupas. Atrodamas ziņas, ka parka liepas stādījis Eduarda Veidenbauma vectēvs – Kaspars Veidenbaums, kurš bija Cēsu pilsmuižas dārznieks. Kopš 2005. g. parka dīķa lepnums ir melno gulbju pāris, kas šeit veiksmīgi iedzīvojies un dažkārt mēdz iepriecināt ar žiperīgu jauno paaudzi. Gulbjiem izveidota norobežota atpūtas vieta. Parkā ir bērnu rotaļlaukums, tuvumā – skeitparks. Dīķmalā aplūkojama skulptūra “Cīņa ar kentauru”.

2. Cēsu Pils parks 25.26943, 57.31446

Cēsu Pils parka veidošanas pirmsākumi meklējami 1832.–1833. gadā. Izteiktais reljefs un reālu (nevis mākslīgu kā daudzviet citur Eiropas parku veidošanas praksē) pilsdrupu esamība bija  iemesls šīs vietas izvēlei. Parku veidoja kā Cēsu pilsmuižas īpašnieka K. G. fon Zīversa (1772–1856) ģimenes atpūtas vietu. No 1917. g. parks kļuva ar publiski pieejamu vietu. Viena no parka dominantēm ir 18 m augstais Riekstu kalns, kurā 11.–13. gs. atradās vendu no koka celtā pils. No Riekstu kalna paveras labs skats uz Pils parku, dīķi un Cēsu pilsdrupām, līdz kurām var nokļūt pa garu kāpņu kaskādi. Cēsu pils parka dīķī bieži novērojams paugurknābja gulbju pāris. Pavasaros stāvās gravu nogāzes iekrāso balto vizbuļu paklājs. 13. gs. sākumā celtā Cēsu pils bija ordeņa mestru rezidence un viens no stiprākajiem ordeņa cietokšņiem tagadējās Baltijas teritorijā. Tai blakus atrodas Cēsu Jaunā pils, kas celta 1777. g. vārtu nocietinājumu vietā. Ēkā ir iekārtots Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, bet piebūvē mājvietu atradis Pils kompleksa apmeklētāju centrs un Cēsu Tūrisma informācijas centrs.

3. Dziesmu kalns

Siļķupītes gravas labā krasta nogāze starp Lenču un Gaujaslīču ielu, kur par godu Dziesmu svētku simtgadei iestādīti ozoli un novietots piemiņas akmens. No Dziesmu kalna paveras labs skats uz Cēsu ainavu.

4. Gaujas senleja

Viena no iespaidīgākajām Baltijas reljefa formām, kuras aizsardzības un saglabāšanas nolūkā izveidots Gaujas nacionālais parks. Pie Siguldas senleja sasniedz maksimālo dziļumu – 85 m (ap 1 km plata), bet pie Cēsīm tās dziļums svārstās 60 m robežās, platums – ap puskilometru. Viena no Gaujas un to pieteku krastu dabas un ainaviskām vērtībām un tūristu piesaistēm ir devona perioda smilšakmens atsegumi, kurus šeit dēvē par iežiem. Viens no varenākajiem Latvijas smilšakmens atsegumiem atrodas pašā Cēsu pievārtē – Ērģeļu klintis.

5. Ērģeļu (Ērgļu) klintis 25.26032, 57.36058

Agrāk saukts arī par Pieškalnu vai Pieškaļu iezi. Meklējamas ap 7 km ziemeļos no Cēsu centra. Ērģeļu klintis ir monolītākā Baltijas smilšakmens klinšu siena: garums ~ 700 m (ap 330 m garu daļu apskalo Gauja), maksimālais augstums līdz 22 m. No klinšu skatu laukuma atklājas plašs skats uz Gaujas senleju ziemeļu un rietumu virzienā. Klinšu nosaukums esot radies no atbalss, kas it kā skanējusi kā ērģeles. Nesen klinšu austrumu galā noticis ievērojams nobrukums, par ko liecina liela izmēra smilšakmens bloki klinšu piekājē. Tas nozīmē, ka atrašanās zem klints sienas ir bīstama.

6. Rāmnieku tilts

Precīzāk sakot – divi tilti. Viens domāts autobraucējiem, otrs – kājniekiem un velobraucējiem. Šķērso Gauju vietā, kur agrāk bijusi pārceltuve. Mazliet tālāk Valmieras virzienā starp ceļu un Gauju izveidota ūdenstūristu apmetne, kur ir vieta ugunskuram un teltsvietām.