Home / Enter Gauja / MARŠRUTI

Cēsis – Valmiera

Maršruts virzās līdztekus Gaujas senlejai, savienojot divus vēsturiskus centrus – Cēsis un Valmieru.

Maršruta posms starp Rāmniekiem un Valmieru ir pārsvarā pa nomaļiem meža ceļiem un takām, kas ir lieliskas Gaujas nacionālā parka savvaļas dabas vērošanas vietas, tajā pašā laikā pārvietošanās pa tām prasa izturību.

Ieteicamais laiks

Aprīļa beigas – septembra vidus.

Maršruta gaita

Cēsis: Cēsu dzelzceļa stacija – Raunas iela – Lenču iela – Ērģeļu (Ērgļu) klintis (Pieškalni) – Rāmnieki – Sietiņiezis – Valmiera: Jumaras iela – Leona Paegles iela – Plostnieku iela – Cēsu iela – Stacijas iela.

Garums

~ 45 km

Ilgums

Gājējiem divu dienu, velobraucējiem vienas dienas maršruts. Gājējiem: 1. diena Cēsis – Sietiņiezis ~ 25 km; 2. diena Sietiņiezis – Valmiera ~ 20 km.

Grūtības pakāpe

Vidējas grūtības. Atsevišķi posmi (senlejas krasti, to pieteku gravas) nepieredzējušiem velobraucējiem var būt grūtāk pārvarami.

Ceļa segums

Asfalta segums (mazākā maršruta daļa), ceļi ar grants segumu, meža ceļi un takas.

Sākums/beigu punkts

Cēsu dzelzceļa stacija, autoosta. 25.28204, 57.31287 / Valmieras dzelzceļa stacija vai autoosta (Stacijas iela 1). 26.44084, 57.52218

Marķējums

Koka plāksnītes ar velosipēda simbolu, oranžas krāsu atzīmes uz kokiem.

Loģistika un sabiedriskais transports

Sākuma un beigu punktu savieno Rīgas–Valgas dzelzceļa līnija, kurā vilciens kursē 2–4 reizes dienā (sk. aktuālo kustības sarakstu).

Der zināt! 

Atsevišķos maršruta posmos atkarībā no meteoroloģiskiem un citiem apstākļiem var būt slikta ceļa kvalitāte, smiltis, dubļi. Velobraucējiem var traucēt koku saknes, kas mitrā laikā ir slidenas. Pēc ilgstošām lietavām meža ceļus klāj peļķes. Maršruta veikšanai vēlama apvidus karte un navigācijas iekārta. Gaujas nacionālā parka teritorijā (ārpus naktsmītnēm) var nakšņot tikai speciāli šim mērķim iekārtotās tūristu apmetnēs. Respektējam izvietotās informācijas zīmes. Katrs pats ir atbildīgs par drošību maršruta veikšanas laikā. Glābšanas dienesti: 112.

Iesakām!

Šo maršrutu var veidot kā vairākdienu gājienu Gaujas nacionālajā parkā, savienojot maršrutus "Rāmkalni – Sigulda. Gaujas kreisais krasts", "Sigulda – Līgatne" un "No Līgatnes līdz Cēsīm".

 

 

1. Cēsu vecpilsēta

2. Dziesmu kalns

3. Gaujas senleja

Viena no iespaidīgākajām Baltijas reljefa formām, kuras aizsardzības un saglabāšanas nolūkā izveidots Gaujas nacionālais parks.

 

 

 

 

4. Ērģeļu (Ērgļu) klintis 25.26032, 57.36058

Monolītākā Baltijas smilšakmens klinšu siena: garums ~ 700 m (ap 330 m garu daļu apskalo Gauja), maksimālais augstums līdz 22 m. No klinšu skatu laukuma atklājas plašs skats uz Gaujas senleju ziemeļu un rietumu virzienā. Nesen klinšu austrumu galā noticis ievērojams nobrukums, par ko liecina liela izmēra smilšakmens bloki klinšu piekājē. Tas nozīmē, ka atrašanās pie un zem klints sienas ir bīstama.

Pievērs uzmanību!

Pavēro smilšakmens atseguma struktūru, kur viens pēc otra mijas dažādu krāsu slāņi, kas iezīmē ģeoloģiskas norises pirms 350 mlj. gadu.

5. Rāmnieku tilts

Oktobra beigās un novembra sākumā, ja upē ir dzidrs ūdens, šī var būt piemērota lašveidīgo zivju nārsta vietas vērošana.

 

 

 

6. Krēslinieku muzejs “Lejasbregži”

Pīto krēslu, krēslinieku instrumentu, fotogrāfiju u.c. ar krēslniecības tradīcijām saistītu priekšmetu kolekcija.

Pievērs uzmanību!

Gar ceļa malām atsevišķās vietās redzēsi bebra darbus un mežacūku rakumus. Klusāks gājējs varbūt pamanīs arī kādu stirnu. Ar lielu varbūtību dzirdēsi dzeņu bungošanu vai melnās dzilnas balsi. Uz kritušiem kokiem un celmiem, kas ir dabas daudzveidības elementi, pamanīsi sēra piepes un apmalotās piepes. Vasaras otrajā pusē un rudeņos šeit ir liela cepurīšu sēņu dažādība.

 

 

 

 

 

 

7. Sietiņiezis 25.38641, 57.42784

Sietiņiezis ir viens no lielākajiem Latvijas baltā smilšakmens atsegumiem, kura kraujas lielākais augstums ir 15 m, bet klinšu garums – ap puskilometru. Te izveidota labiekārtota lokveida dabas taka. Klintis ir interesantas ar smilšakmens formu daudzveidību. Te ir apskatāmas gan nelielas alas un nišas, gan erozijas gravas, kā arī veidojumi, kas atgādina stabus. Vienu no tiem sauc par Velna papēdi, bet nelielo 10,5 m garo alu – par Velnalu. Lai saudzētu atsegumu, tas no takas norobežots ar speciāli izveidotu infrastruktūru! No Sietiņieža dienviddaļas paveras skaists skats uz Gaujas senleju, bet tā apkārtnē plešas ainavisks priežu sils. Pie Gaujas izveidota atpūtas vieta, kur var kurināt ugunskuru un ieturēt maltīti.

Pievērs uzmanību!

Uz Sietiņieža atsegumiem aug saldsaknīte, trauslā pūslīšpaparde. Vietām redzama melnā cistokoleja, kas atgādina melnu apsūbējumu. Meža zemsedzē novērojamas tādas bieži sastopamas sūnas kā spīdīgā stāvaine, šrēbera rūsaine, lielā spuraine un parastā straussūna.

8. Dabas izglītības centrs “Vecupītes” 25.36407, 57.48584

Tā tuvumā izveidota 2,8 km gara dabas taka, kur var ieraudzīt  Gauju un tās piekrastes mežu tipus, daudzus no Latvijā esošajām koku sugām, putnus, kukaiņus, dzīvnieku darbības pēdas.

9. Jumara (Imara)

20 km gara Gaujas labā krasta pieteka ar izteiktu ieleju.

10. Dzelzs tilts

1911. gadā uzbūvēto bijušā šaursliežu dzelzceļa tiltu izmanto gājēji un velobraucēji.

11. Ledus pagrabi

Gaujas labā krasta nogāzē iepretim Vidzemes augstskolai redzamas divas no sarkanajiem ķieģeļiem veidotas būves – bijušie ledus pagrabi, kur glabātas zivis.

12. Valmieras tilts

 

 



Atpakaļ uz sākumu