Home / Enter Gauja / MARŠRUTI

Gaujas kreisais krasts. No “Rāmkalniem” līdz Baltezeram

Piemērots velobraucējiem, kam interesē Rīgas pievārte, daba un vēsturiskas vietas, jo tas savieno divus senu ceļus: Rīga–Tērbata, tagad Tartu, un Rīga–Pērnava.

Ieteicamais laiks

Aprīļa beigas – septembris. Īpaši skaisti būs pieneņu vai ievu ziedēšanas laikā.

Maršruta gaita

Atpūtas parks “Rāmkalni” – Alderi - Garkalne - Āņi – dzelzceļa stacija “Baltezers”

Garums

~ 40 km

Ilgums

Dienas ceļojums ar objektu apskati.

Grūtības pakāpe

Viegls.

Ceļa segums

Asfalta segums, ceļi ar grants segumu, meža un lauku ceļi.

Sākums/beigu punkts

Atpūtas parks “Rāmkalni”, kas atrodas pie Inčukalna–Valkas autoceļa (A3), Gaujas kreisajā krastā pie tilta. 24.659101, 57.124621

Baltezera dzelzceļa stacija. 24.32847, 57.01977

Marķējums

Dabā marķēts maršruta posms līdz Inčukalna Medību pilij un Vangažu luterāņu baznīcai.

Attālums no Rīgas

Sākumpunkts 40 km, beigu punkts 30 km.

Loģistika un sabiedriskais transports

Lineārs maršruts, kur var ērti izmantot vilcienu. Līdz “Rāmkalniem” varam nokļūt no Inčukalna dzelzceļa stacijas (Rīgas–Valgas līnija), ap 4,5 km garš brauciens. Maršruts noslēdzas Baltezera dzelzceļa stacijā (Rīgas–Valgas līnija).

Der zināt! 

Atsevišķi ceļa posmi var būt smilšaini, mitrā laikā – dubļaini. Vēlama apvidus karte. Pirms brauciena vērts iegriezties “Rāmkalnu” informācijas punktā. Respektējiet izvietotās informācijas zīmes. Katrs pats ir atbildīgs par drošību maršruta veikšanas laikā. Glābšanas dienesti: 112.

Iesakām!

Braucienu var turpināt līdz Rīgai vai līdz Ādažiem un tālāk – Carnikavai, kur ir dzelzceļa savienojums ar Rīgu.

 

 

1. Atpūtas parks “Rāmkalni” 24.65910, 57.12462

Pieejams plašs aktīvās atpūtas klāsts. Šeit Gaujas senlejas stāvajā pamatkrasta nogāzē ir izveidota Baltijā garākā (400 m) rodeļu trase.

2. Gaujas senleja

Viena no iespaidīgākajām Baltijas reljefa formām, kuras aizsardzības un saglabāšanas nolūkā izveidots Gaujas nacionālais parks. Kaut arī savu maksimālo dziļumu (85 m) Gaujas senleja sasniedz pie Siguldas, arī pie “Rāmkalniem” redzamie skati ir iespaidīgi. Viena no galvenajām Gaujas un to pieteku krastu dabas un ainaviskām vērtībām ir devona perioda smilšakmens atsegumi. Neliels smilšakmens atsegums apskatāms arī Gaujas kreisajā krastā iepretim “Rāmkalnu” rodeļu trasei.

3. Inčukalna Velnala 24.63865, 57.12694

Smilšakmens atsegums Gaujas kreisā krasta nogāzē, kur 16 m garai un līdz 4 m augstai alai ir šaura plaisveida ieeja. No alas izplūst avots. Pie alas apskatāmi divi dižkoki – ozols 5 m apkārtmērā un egle 3,1 m apkārtmērā.

Pievērs uzmanību!

Pie Inčukalna Velnalas ir redzamas vecupes. Vecupes ir vietas, kur kādreiz tecējuši Gaujas ūdeņi. Straumei izskalojot īsākus ceļus, vecajās gultnēs vairs nav vērojama regulāra ūdens caurtece. Ūdens apmaiņa starp Gauju un tuvāk esošām vecupēm notiek g.k. pavasara palos, kad tās bagātinās ar jauniem ūdens krājumiem. Vecupēs to īpašā hidroloģiskā režīma dēļ ir izveidojušās īpašas augu un dzīvnieku sabiedrības, tādēļ vecupes nereti ir saudzējami un dabas vērotājiem interesanti biotopi. Bieži vecupes savā pārziņā pārņem bebri, kuru darbi ir redzami to krastos.

4. Inčukalna medību pils

5. Līgotņu dendrārijs 24.5842, 57.1325

Tā veidošanu 1964. g. kopā ar Latvijas kultūras un mākslas darbiniekiem uzsāka operdziedātāja Anna Ludiņa, iestādot vairāk nekā 80 koku un 130 krūmu sugu.

6. Vilkaču priede 24.57155, 57.12054

Zema, žuburota priede, ar nesimetrisku vainagu ceļa malā, netālu no Vangažu luterāņu baznīcas. Stumbrā redzami dzeņu izkalti dobumi.

7. Vangažu luterāņu baznīca

8. Apdzīvota vieta Āņi

9. Garkalnes luterāņu baznīca

10. AdventureRide zirgu stallis 24.35671, 57.06043

Piedāvā izjādes, jāšanas apmācību, pārgājienus ar zirgiem un izbraucienus ar pajūgu vai kamanām, kā arī gidus un piedzīvojumu pārgājienus Latvijas dabā.

11. Baltezera dzelzceļa stacijas apkaime 24.32847, 57.01977

Teritoriju starp Baltezera dzelzceļa staciju un Garkalni klāj plaši smiltāju līdzenumi, kas apauguši ar skaistu priežu mežu. Ainavu patīkami atdzīvina Sidrabezers, Sekšu un Venču ezers. Smilšu slāņu esamība un to kritums jūras virzienā ir iemesls, kādēļ apkārtnē, filtrējot ūdeni cauri smiltīm, iegūst dzeramo ūdeni galvaspilsētas iedzīvotājiem.

 

 



Atpakaļ uz sākumu