Home / Ko darīt / Enter Vēsturē

ĀRAIŠU ARHEOLOĢISKAIS PARKS

9.– 10. gs. latgaļu dzīves vietas rekonstrukcija – Ezerpils, viduslaiku pilsdrupas, akmens un bronzas laikmeta mājokļu rekonstrukcijas. Netālu no Ezerpils atrodas Āraišu baznīca, Āraišu vējdzirnavas un Drabešu muižas Amatu māja. Āraišu arheoloģiskā parka apskate, gida stāstījums par seno latgaļu dzīvesveidu un celtniecības tradīcijām, izglītojošas programmas, kāzu pieturvietas, korporatīvie pasākumi, dzimšanas dienas svinības. Āraišu ezerpilī tiek atzīmētas latviešu nozīmīgākās gadskārtas, notiek koncerti, brīvdabas semināri un citi pasākumi.

Desmit arheoloģisko izrakumu sezonu laikā (1965 – 1960; 1975 – 1979) Āraišu ezerpilī atklātajām senceltnēm un senlietām ir izcila kultūrvēsturiska nozīme – no arheoloģijas viedokļa iegūtie materiāli iespējami pilnīgi raksturo seno latgaļu dzīvesveidu, materiālo un daļēji arī garīgo kultūru vikingu laikmetā. Āraišu ezerpils iedzīvotāji galvenokārt nodarbojušies ar zemkopību, lopkopību, amatniecību un tirdzniecību, kā arī ar medībām, zveju un meža dravniecību. Jau izrakumu laikā radās ideja par ezerpils rekonstrukciju, veidojot Āraišu brīvdabas arheoloģisko parku. Rekonstrukcijas gaitā tika gatavotas ēku oriģinālu kopijas pēc izrakumos uzietām būvdetaļām, apdares darbos izmantotas seno darbarīku replikas. Līdz ar to Āraišu senās dzīvesvietas – ezerpils  rekonstrukcijai ir augsta vēsturiskās ticamības pakāpe.   (J. Apals, Z. Apala “Āraiši senlaikos”, Āraišu ezerpils fonds 2005).

Blakus, ezera krastā ir Āraišu kastellas tipa viduslaiku pils drupas. Pils pastāvējusi no 14. gs. līdz 17. gs. sākumam. Pilij ir kvadrāta forma, kas orientēta debespušu virzienā, no priekšpils atdala dziļš aizsarggrāvis.

Leģenda vēsta, ka Āraišu ezers jau izsenis dižojies ar savu mazo saliņu vienā krastā. Tam tā vien gribējās, lai kāds sadzird – „ Es esmu tas ezers, kas reiz lidoja! Manī vēl aizvien slēpjas dārgumi!”  Līdz beidzot gadījās vīrs,kas sadzirdēja.  Skaņā un noslēpumainā balss viņam iepatikās tik ļoti, ka apkārt esošos „ Tev neizdosies!” , „ Tās jau tādas pasakas vien ir” , „ Kam tad to vajag”, viņš vairs nedzirdēja. Viņš ļāvās dzelmes valdzinājumam izokšķerējot to metru pa metram un atrada neparastas pilis, kurās reiz dzīvojuši noslēpumaini ļaudis, par kuriem tikai ezers ko zināja. Vīrs jutās laimīgs tās vien uzlūkojis, bet ezers, pateicībā par uzklausīšanu, vienu no pilīm ar visiem tās dārgumiem ļāva celt dienas gaismā…Tagad ezers vēstī leģendas arī par šo vīru, kurš ik dienas noraugās skaistajā pilī, kas spoguļojas ezera mierīgajos ūdeņos...

Leģenda vēsta, ka Āraišu apkārtnes pakalnus un  Meitu salas ēnaino pavēni šķērsojušas arī akmens laikmeta mednieku ikdienas gaitas. Tie bijuši sīksti ļaudis, kas pateikušies par to, ko dabas māte viņiem ik dienas dāvā un izmantojuši ik daļiņu no tās. Arī vārdus, ar kuriem varētu stāstīt nostātus par sevi viņi taupījuši, tāpēc šo ļaužu stāsts iepazīstams vien ar basu kāju pieskārieniem šai gadu tūkstošiem mītajai zemei. Kas zina vai jauši vai nejauši, tie tomēr atstājuši Amatas upes krastā harpūnas zivju medīšanai? Un varbūt zem viduslaiku pils atrasto veltņa cirvi paaudžu paaudzēm bija glabājis kāda varena mednieka pēctecis? Meitu salas klusumā var nojaust vien to, ka ka šo cilvēku elpa te vēl aizvien turpina mājot ejot cauri laikiem, gan pakļaujot jaunus materiālus, gan apgūstot jaunas prasmes līdz kļūst arī par tavējo….

Leģenda vēsta, ka Āraišu viduslaiku pils spējusi savos mūros pasargāt jebko, ko tajos noguldīja. Vai tie bija bruņu vai pārtikas krājumi pieticīgajiem Kristus kalpiem, kas te vienmēr iegriezās ceļā uz vareno mestra rezidenci Cēsu pilī. Ikviens savējais šeit bija gaidīts un pasargāts. To savos mūros aicināja varens paceļamais tilts, kas vienmēr bija gatavs piekļaut savu spēcīgo stāvu pils mūriem, ja tuvojās ienaidnieks. Tāpat notika tajā baisajā laikā, kad šajā zemē ieradās Maskavas lielkņazs Ivans IV Bargais ar savu nežēlīgo karaspēku. Viņu pastrādātie briesmu darbi it visur devās viņiem pa priekšu. Arī tajā vakarā pilī sanākušie paļāvās uz tās stiprajiem mūriem un varenajiem cīnītājiem to iekšienē. Ienaidnieks pili centās ieņemt ar visiem sev zināmajiem paņēmieniem. Kad nekas cits neizdevās Ivana Bargā vīri ķērās pie lāpstām un mēģināja parakties zem mūriem. Stiprais, sargājošais tilts, kas visus allaž bija pasargājis, šoreiz nespēja palīdzēt un daļa no mūra padevās maskaviešu viltībai… Šīs parakumu vietas redzamas vēl šodien…

 

Apmeklētāju skaits: neierobežots.

Grupu programmu un gida ekskursiju piedāvājumā: līdz 30 personām. Ja grupā ir

vairāk kā 30 apmeklētāju, tad tā tiek dalīta.

Piedāvājums aktuāls: visu gadu.

Valodas, kādās komunicē ar apmeklētājiem: latviešu, krievu, angļu.

Cenas

Pieaugušajiem 2,00 EUR
Studentiem, pensionāriem, skolēniem – 1,00 EUR
Ģimenes biļete (1-2 pieaugušie un 1-2 jaunieši (7-18g.v.) – 4,00 EUR
Bērniem līdz 7 g.v. – bezmaksas;
Gida pakalpojumi (ekskursija 1h garumā):
latviešu valodā –  8,00 EUR
svešvalodā – 16,00 EUR
Piknika vieta ar malku 3,00 EUR no grupas par uzturēšanās laiku līdz 1,5 h

 

Pastaigu maršruts

 

 

Āraišos redzamā ainava ir tūkstošgadīgs cilvēka un dabas mijiedarbības rezultāts.

Maršrutu ieteicams sākt pie Āraišu ezerpils, kas celta un apdzīvota 9. – 10. gadsimtā. Tā bijusi seno latgaļu pastāvīgi apdzīvota vieta, kas aizsardzības nolūkā celta Āraišu ezerā uz saliņas. Tā darināta, pamatojoties uz šeit veiktajiem arheoloģiskajiem izrakumiem, kuru laikā atrada aptuveni 3700 senlietas, ap 100 000 trauku lausku un 151 celtnes atliekas.

Āraišu pilsdrupas atrodas pavisam netālu no Āraišu ezerpils. Kvadrātveida kastellas tipa pils Āraišu ezera pussalā tikusi apdzīvota no 14. gadsimta otrās puses līdz 17. gadsimta sākumam. Pilij ir debespušu virzienā orientēta kvadrāta forma un to no priekšpils atdala aizsarggrāvis, kura paliekas labi izsekojamas arī mūsdienās.

Noteikti apskates vērta ir arī Drabešu muiža. Tā veidojusies 18.–19. gadsimtā, turklāt līdz mūsdienām ir saglabājušās 12 ar muižu saistītas ēkas. Muižas pili, ko ieskauj arī skaists parks, 1905. gadā nodedzināja, bet vēlākajos gados atjaunoja.


Savukārt Āraišu vējdzirnavas atrodas apkaimes augstākajā vietā ar skaistu apkārtni. Latvijā vienas no retajām holandiešu tipa vējdzirnavām, kuru mehānisms ir darboties spējīgs.

Ja sanācis paviesoties šajā pusē, vērts doties izlūkos arī uz Āraišu luterāņu baznīcu. To pirmo reizi uzcēla 1225. gadā, tomēr šīs būves vēsture bijusi raiba kā dzeņa vēders – to vairākkārt pārbūvēja, līdz 1791. gadā tā ieguva savu pašreizējo izskatu.

No Drabešu muižas līdz Āraišu vējdzirnavām ceļa posms ir īpaši ainavisks – ar skatu uz Āraišu ezera apkaimi. Šīs vietas ir ierasta ligzdošanas vieta daudziem putniem, arī griezei un dumpim. Šeit var novērot baltos stārķus, kas pavasarī tikko iekārtojušies ligzdās un izveidojuši jaunas ģimenes, brūnās čakstes, svilpjus, bet vakaros dzirdama arī lakstīgala.

Ainavisks ceļa posms arī no Āraišu vējdzirnavām līdz Zviedru priedei – ar skatu uz ezeru, ezerpili, baznīcu un vējdzirnavām. Zviedru priede atrodas 250 metrus uz ziemeļiem no Āraišu vējdzirnavām, turklāt tās apkārtmērs ir visai iespaidīgs – tuvu diviem metriem.

Vērts piebilst, ka Ezerpils informācijas centrā var palūgt detalizētāku maršruta karti vai papildus informāciju, kā arī gida pakalpojumus. Savukārt maršruts ar GPS pieejams mobilajā aplikācijā "Enter Gauja". 

 

 



Atpakaļ uz sākumu