Gauja. No Līgatnes līdz “Rāmkalniem”

Ieteicamais laiks

Ieteicamais – vasaras mēneši, bet ne mazāk aizraujošs brauciens būs arī skaistā rudens dienā vai pavasarī.

Garums

~ 40 km. 1. posms: Līgatnes pārceltuve – Sigulda 23 km; 2. posms: Sigulda – “Rāmkalni” 17 km.

Ilgums

Divu dienu brauciens. 1. diena: Līgatnes pārceltuve – Sigulda, 2. diena: Sigulda –“Rāmkalni”.

Grūtības pakāpe

Viegls.

Upes kritums

Neliels, visā posmā ~ 10 m, vidējais ~ 0,24 m/km.

Sākums/beigu punkts

Ūdenstūristu apmetne pie Līgatnes pārceltuves. 25.04528, 57.25441

Atpūtas parks “Rāmkalni”. Pie “Rāmkalniem” Gaujas kreisajā krastā ir izveidota laivu piestātne,  bet var arī beigt braucienu aiz Inčukalna–Valkas autoceļa tilta upes labajā krastā, kur ir smilšains krasts un ērti izvilkt laivas. 24.65910, 57.12462

Laivas

Kanoe, kajaki, smailītes, piepūšamās laivas, plosti. Pēdējie divi – nesteidzīgam tempam.

Attālums no Rīgas

74 km

Loģistika un sabiedriskais transports

Nepieciešams pavadošais transports, kas nogādā laivas un braucējus gan maršruta sākumpunktā, gan galapunktā. Prasti laivu nomas sniedz šo servisu.

Der zināt! 

Gaujā nav ieteicams peldēties un staigāt pa tās gultni – tas var būt bīstami! Ieteicama glābšanas veste. Gaujas nacionālā parka teritorijā drīkst nakšņot tikai šim mērķim izveidotajās tūristu apmetnēs (sk. www.gnp.lv/udensturistiem)! Esiet saudzīgi pret smilšakmens atsegumiem, kas ir aizsargājami dabas pieminekļi! Pa Gauju ir aizliegts pārvietoties ar motorizētiem transporta līdzekļiem. Katrs pats ir atbildīgs par drošību maršruta veikšanas laikā. Glābšanas dienesti: 112.

Iesakām!

Nobraucienu pa Gauju var sākt arī augstāk – no Valmieras, Strenčiem, Virešiem un turpināt līdz Gaujas ietekai jūrā.

1. Līgatnes pārceltuve 25.04528, 57.25441

2. Jumpravu iezis  25.02872, 57.24986

Smilšakmens atsegums Gaujas kreisajā krastā. Pie Gaujas piekļaujas tikai neliela atseguma daļa. Pārējā kā stāva un klinšaina krasta nogāze iestiepjas mežā, kur tās piekāji apskalo strauta ūdeņi.

3. Katrīnas iezis (Nāru klintis)  25.01603, 57.253958

Ap 200 m garš un līdz 15 m augsts ainavisks (pamazām aizaug ar veģetāciju) atsegums Gaujas labā krasta asā līkumā. Tā lejasdaļā upes straume ir izgrauzusi 4,5 m platu un 4 m dziļu nišu.

4. Gūdu klintis (arī Gaviļu, Tālskatu klintis)  25.002935, 57.249901

Ap puskilometru gara, izteikta, ar atsegumiem bagāta un mežaina Gaujas labā pamatkrasta nogāze (augstums 13–20 m), kuras ap 13 m augstā daļa iestiepjas upē. Upes straume tajā izskalojusi lielu nišu.

5. Launagiezis (arī Ērmaņu iezis)  24.97085, 57.25061

Ap 600 m gara un stāva ar mežu apaugusi Gaujas labā pamatkrasta nogāze (pret Gauju vērsts ap 250 m garš kraujas posms).

6. Vildoga (arī Jāņupīte) 24.95455, 57.24446

Gaujas kreisā krasta pieteka ar dziļu gravu un sānu gravu sistēmu, kā arī ievērojamu kritumu ap 10 m/km.

7. Elpju iezis  24.95311, 57.24421

Atrodas aiz Vildogas ietekas Gaujā. Ap 9 m augsto un sarkanīgo smilšakmens atsegumu apskalo Gaujas ūdeņi, tādēļ tas kalpo kā sava veida orientieris ūdenstūristiem tālākajā ceļā un apskates objektu meklējumos.

8. Dagnes (Gančausku, Sūruma) ala  24.95074, 57.24406

Tildurgas strauts pirms ietekas Gaujā izveidojies zemu smilšakmens “kanjonu”.

9. Rāmnieku strauts 24.90246, 57.21678

Neliela Gaujas kreisā krasta pieteka. Nurmižu gravu rezervāta galējā ziemeļu robeža, cilvēku atrašanās tajā ir liegta.

10. Sviķupīte 24.89408, 57.19217

Gaujas kreisā krasta pieteka, tās lejteces kreisajā krastā 600–800 m garā nogāzes posmā redzami Sviķupītes krasta atsegumi.

11. Dauda 24.88024, 57.18438

Gaujas kreisā krasta pieteka ar kanjonveidīgu, līdz 40 m dziļu gravu, kas bagāta ar smilšakmens atsegumiem. Daudas grava atrodas Nurmižu gravu rezervātā.

12. Sautas kalns

Iespaidīgs Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta paliksnis, ko ieskauj Sviķupītes un Nurmižupītes dziļās gravas. Sautas kalna nogāzes ir bagātas ar dažādiem ģeoloģiskiem objektiem – smilšakmens atsegumiem, alām, un avotiem. Atrodas Nurmižu gravu rezervātā.

13. Paradīzes (Gleznotājkalns) kalns  24.86578, 57.17513

Viena no Siguldas ainaviskākajām vietām, kur Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzi pāršķeļ varenā Vējupītes grava.

14. Vējupīte un Vējupītes grava  24.87634, 57.17115

Gaujas kreisā krasta pieteka, ap 3 km garā posmā lejpus Rīgas–Valkas dzelzceļa tā tek pa dziļu gravu, kur upītes relatīvais kritums ir 15–16 m/km. Vējupītes gravas krastos atrodas vairāki populāri Siguldas tūrisma objekti – Kraukļa aiza, Kraukļa ala, Satezeles pilskalns, un Pētera ala.

15. Turaidas pils

16. Tilts pār Gauju 24.84098, 57.16562

17. Piķenes krauja  24.82708, 57.16081

Piķenes krauju klāj nogāžu meži (redzami iespaidīgi ozoli), kas ir aizsargājami biotopi. Piķenes krauja no laivas redzama tikai fragmentāri.

18. Velnalas klintis  24.81179, 57.15047

Gaujas senlejas pēdējā varenākā klinšu siena – ap 15 m augsta, kas izveidojusies upes labā krasta līkumā. Klinšu vidusdaļā ir redzama Krimuldas Velnalas tumšā mute. Virs Velnalas klints apskatāmas vecas un bioloģiski nozīmīgas priedes ar t.s. krokodilādas mizu. Velnalas klinšu augšdaļā izveidotas jaunas koka laipas.

19. Krimuldas Velnala 24.81129, 57.15042

22,5 m dziļā (eju kopgarums 35 m) ala veidojusies dzeltenajos Gaujas svītas smilšakmeņos 8 m augstumā virs Gaujas ūdens līmeņa. Tās vecumu vērtē ap 10 000 gadu un to veidojis avots, kas izsīcis, pēc kā ala daļēji aizbrukusi.

20. Kājnieku tilts pār Gauju 24.80707, 57.14917

21. Lorupes grava  24.80409, 57.13515

11 km garās Lorupes kritums pirms ietekas Gaujā sasniedz 12 m/km. Tās ūdens ir auksts, jo upi baro daudzi avoti.

22. Runtiņupīte 24.76286, 57.15122

Gaujas labā krasta pieteka, kas izveidojusi dziļu gravu ar smilšakmens atsegumiem. Gar tās krastiem ved 4,5 km garā Kubeseles dabas taka.

23. Lielais (Runtiņa) akmens  24.76334, 57.15171

Atrodas pie Runtiņupītes ietekas Gaujā. Tā lielākais augstums ir 2,5 m, garums – 5,3 m, platums – 3,7 m. Akmens tilpumu vērtē 25 m3 apjomā. Pie akmens no neliela smilšakmens atseguma izplūst spēcīgs avots.

24. Katlapu iezis  24.77818, 57.14496

Neliels smilšakmens atsegums Gaujas kreisajā krastā.

25. Loja, arī Loģe, Klinšupīte 24.66275, 57.12509

Lojas lejtecē, kur tās ieleja savienojas ar Gaujas senleju, vērojami skaisti smilšakmens atsegumi abos upes kastos.

26. Atpūtas parks “Rāmkalni” 24.65910, 57.12462