Home / Ko darīt / Enter Vēsturē

Rubenes evaņģēliski luteriskā baznīca

Gaišās Rubenes baznīcas nostāstiem piepildītā vēsture aizsākusies viduslaikos.

Mācītājs un vēlāk Livonijas hronikas autors Latviešu Indriķis 1208. gadā senajā Imeras novadā kopā pulcināja latgaļus, aizsākot Rubenē kristīgās draudzes tradīcijas. Daži vēsturnieki pieļauj iespēju, ka draudzes sanākšanas vieta sākotnēji atradusies pie netālajiem Mujāniem Ķikutu Baznīcas kalnā. Tomēr pārsvarā nostiprinājies uzskats, ka vēsturē pirmā latviešu draudze sanākusi turpat, kur tagadējā Rubenes baznīca.

Baznīca pašreizējo veidolu ieguvusi 1739. gadā, taču tajā ietverta senākā, jau 14. gs. būvētā, baznīcas altārdaļa.

"Indriķa hronika" ir senākā Latvijas teritorijā tapusī hronika. Tā ir galvenais vēsturiskais pirmavots par kristīgās ticības ienākšanu, personībām, tautu savstarpējām attiecībām, cīņām un sadzīvi tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1180. līdz 1227. gadam. Latviešu Indriķis, kuru bija iesvētījis Rīgas bīskaps Alberts, iespējams atbilstoši bīskapa rīkojumam hroniku sarakstīja 13. gadsimta 20. gadu vidū.

Pastāv vairākas teikas par Rubenes baznīcas nosaukuma rašanos. Viena no tām vēsta, ka, sargājot baznīcu no velna, tās sienā iemūrēta sieviete un vīrietis, kura vārds bijis Rubens. Baznīca esot nosaukta viņam par godu.

Vēl viena versija vēsta, ka baznīcas nosaukums cēlies no rubeņa, kas sēdējis kādā no kokiem, kas vēlāk izmantots baznīcas celtniecībā.

Būtiska baznīcas interjera sastāvdaļa ir Ķieģeļu muižas mantinieces Barbaras Helēnas fon Budbergas 1762. gadā dāvinātais kroņlukturis ar Krievijas impērijas divgalvaino ērgli un zaru ornamentiem uz bumbas. Baznīcā redzama arī zīme (1869. g.), kas ir veltīta pusgadsimtam kopš dzimtbūšanas atcelšanas.

Rubenes luterāņu baznīcai pieder arī vairāki liturģiskajām ceremonijām paredzēti vērtīgi, seni trauki: 1677. gadā dāvinātais barokālais vīna kauss un 1849. gadā izgatavotais kauss ar vēsturiskā stila ornamentiem, kā arī oblatu kārbiņa (1755. g.) un patēna (1772. g.).

Visilgāk no mācītājiem Rubenes draudzē kalpojis Kristofs Harders (1772 – 1817), kurš rakstīja, tulkoja un izdeva grāmatas. Kristofs Harders 1795. gadā izdeva pirmo pavārgrāmatu latviešu valodā. Viņa mērķis bija izglītot latviešu zemniekus. Hardera izdotajos, populārajos "Vidzemes kalendāros" tika publicēti arī paša mācītāja izdomātie vīriešu un sieviešu vārdi.
 
 

Fakti

  • Laika gaitā baznīcas ēka piedzīvojusi daudzas pārbūves, piemēram, draudzes telpa no mūra tapusi 1739. gadā
  • Indriķa hroniku bija paredzēts pasniegt Romas pāvesta Honorija III sūtnim – Modēnas bīskapam Guljelmo
  • Latviešu Indriķis hronikā ir aprakstījis Rubenes draudzes rašanos 1208. gadā. Latgaļus kristīties mudinājis priesteris Alebrands. Latgaļi piekrituši kristīties, jo domājuši, ka tad vācieši viņus aizstāvēs no līvu un lietuviešu uzbrukumiem
  • Par Indriķa latvisko izcelsmi un piederību letgaļiem vai līviem, vai tomēr lejasvāciešiem ir atšķirīgi viedokļi. Pats viņš sevi hronikā dēvē par Imeras letu mācītāju (Henricus, Letthorum minister de Ymera) vai arī svētnieku Indriķi no letiem (sacerdos Henricus de Letthis)
  • Mainot baznīcas altārdaļas grīdu, 2000. gadā tika atrastas kapenes. Tās visticamāk ir senās vecbaltiešu dzimtas – Patkulu kapenes

Baznīcas apmeklējuma laikā iespējams ziedot


Papildu pakalpojumi


Tavai ērtībai

  • Bezmaksas autostāvvieta
  • Tualete

 

Saziņai:

Rubenes draudzes mācītājs Artis Eglītis (tālr.: 26407248, e-pasts: artis.eglitis@lelb.lv)

Rubenes draudzes priekšnieks Andrejs Caps (tālr.: 26353931, e-pasts: andrejs.caps@gmail.com)

Ekskursiju pieteikšana baznīcā Elīna Cape(tālr.: 27888817).



Atpakaļ uz sākumu